|
|||
SIX SANDARBHAS 54 страницаantarhṛdi sa bhūtānāmāste jyotirivaidhasi .. [bhāgavatam 10.46.36] he mahābhāgau śrīvrajeśvarau mā khidyataṃ yataḥ śrīkṛṣṇaṃ drakṣyathaḥ . kathaṃ yataḥ so'ntika evāste . tasyāntikasthiteravyabhicāre dṛṣṭāntaḥ . bhūtānāmantarhṛdi paramātmalakṣaṇaṃ jyotiriva edhasi cāgnilakṣaṇaṃ jyotiriveti . tatra nirantarastatsphūrtireva bhavatāṃ pramāṇamiti bhāvaḥ . arthāntare tūttarārdhasya hetutvāspaṣṭatvāt paramātmarūpeṇāntarhṛdisthitasyāpi darśanāniyamāt . ..10.46.. uddhavaḥ śrīvrajeśvarīm ..154.. [155] evaṃ śrībhagavānuvāca bhavatīnāṃ viyogo me na hi sarvātmanā kvacit .. [bhāgavatam 10.47.29] ye mayā saha bhavatīnāṃ yo'yaṃ viyogaḥ sa sarvātmanā sarveṇāpi prakāśena na vidyate . kiṃ tarhyekena prakaṭalīlāyāṃ virājamānena prakāśena viyogaḥ . aprakaṭalīlāyāṃ tvanyena (page 81) prakāśena saṃyoga evety arthaḥ . atraitaduktaṃ bhavati na cāntarna bahiryasya ityādi dāmodaralīlā praghaṭṭakadṛṣṭyā mṛdbhakṣaṇalīlādau śrīvrajeśvaryādīnāṃ tathānubhūtyā ca śrīvigrahasya madhyamatva eva vibhutvaṃ dṛśyate . tacca parasparavirodhidharmadvayamekatrācintyavibhutvaśaktimati tasminn āsambhavaṃ śrutestu śabdamūlatvādityetannyāyena ityevaṃ bhagavat sandarbhe praghaṭṭakena vivṛtamasti . tadevaṃ vibhutve sati yugapadanekasthānādyadhiṣṭhānārthaṃ rūpāntara sṛṣṭiḥ piṣṭapeṣitā . kintu yugapanmadhyamatvavibhutvaprakāśikayā tathaivācintyaśaktyā tadicchānusāreṇaika eva śrīvigraho'nekadhā prakāśate . bimba iva svacchopādhibhiḥ . kintu atropādhimātrajīvanatvena sākṣātsparśādyabhāvena vaiparītyodayaniyamena bimbasya paricchinnatvena ca pratibimbatvam . atra tu svābhāvaikaśaktisphuritatvena sākṣātsparśādibhāvena yathecchamudayena śrīvigrahasya vibhutvena ca bimbatvameveti viśeṣaḥ . evameva sarveṣāmapi prakāśānāṃ pūrṇatvam āha śrutiḥ pūrṇamadaḥ pūrṇamidaṃ pūrṇātpūrṇamudacyate . pūrṇasya pūrṇamādāya pūrṇamevāvaśiṣyate .. [Bāū 6.5.4] iti . tatra ca teṣāṃ prakāśānāṃ tathaivācintyaśaktyā pṛthakpṛthageva kriyādīni bhavanti . ataeva yugapadāvirbhūtānāṃ prakāśabhedāvalambinīnāṃ nimeṣonmeṣaṇādikriyāṇāmavirodhaḥ . ataeva vibhorapi paraspara viruddhakriyāgaṇāśrayasyāpi tattatkriyākartṛtvaṃ yathārthameva . tad yathārthatve bahuśaḥ śrībhāgavatādivarṇitaṃ viduṣāṃ tu tadudbhavaṃ sukhaṃ nopapadyata iti tadanyathānupapattiścātra pramāṇam . ittham evābhipretya śrīnāradena citraṃ bataitadekena vapuṣā yugapatpṛthak [bhāgavatam 10.69.1] ityādau vapuṣā ekatve'pi pṛthakprakāśatvaṃ teṣu prakāśeṣu pṛthak pṛthakkriyādhiṣṭhānāditvaṃ tādṛśaśaktistvanyatra munijanādau na sambhavatīti svayaṃ citratvaṃ coktam . eṣa eva prakāśaḥ kvacidātma śabdenocyate kvacidrūpādiśabdena ca . yathā tatraiva na hi sarvātmanā kvaciditi, anyatra kṛtvā tāvantamātmānam [bhāgavatam 10.33.19] iti, tāvadrūpa dharo'vyayaḥ [bhāgavatam 10.59.42] iti, kṛṣṇenecchāśarīriṇā [bhāgavatam 10.30.40] iti ca . tatra nānākriyādyadhiṣṭhānatvādeva līlārasapoṣāya teṣu prakāśeṣv abhimānabhedaṃ parasparamananusandhānaṃ ca prāyaḥ svecchayorīkarotīty api gamyate . evaṃ tacchaktimayatvāttatparikareṣvapi jñeyam . tatra teṣv api prakāśabhedaḥ, yathā kanyāṣoḍaśasahasravivāhe śrīdevakyādiṣu . uktaṃ hi ṭīkākṛdbhiḥ anena devakyādibandhujanasamāgamo'pi prati gṛhaṃ yaugapadyena sūcita iti . teṣu śrīkṛṣṇe ca prakāśabhedādabhimāna kriyābhedo yathā śrīnāradadṛṣṭayogamāyāvaibhave tatra hyekatra dīvyantamakṣaistatrāpi priyayā coddhavena ca . pūjitaḥ parayā bhaktyā pratyutthānāsanādibhiḥ .. [bhāgavatam 10.69.20] iti . mantrayantaṃ ca kasmiṃścinmantribhiścoddhavādibhiḥ . [bhāgavatam 10.69.27] tatrānyatra iti bhāvabhedādabhimānabhedo lakṣyate . ayameva tad avastho'hamatrāsmīti . evaṃ ṣoḍaśasahasravivāhe kutracitśrīkṛṣṇa samakṣaṃ māṅgalikaṃ karma kurvatyā devakyāstaddarśanasukhaṃ bhavati . tatparokṣaṃ tu taddarśanotkaṇṭheti . tathā yogamāyāvaibhavadarśana eva kvacid(page 82) uddhavena saṃyogaḥ kvacidviyoga iti vicitratā . tadevaṃ tatra prakāśabhede sati tadbhāvenābhimānakriyābhede ca sthite tadānīṃ vṛndāvanaprakāśaviśeṣe sthitena śrīkṛṣṇasyāprakaṭaprakāśena tāsāmaprakaṭaprakāśātmikānāṃ saṃyogastatprakāśaviśeṣe prāksthitena samprati mathurāṃ gatena tatprakaṭaprakāśenaiva svīkṛtena sthānatraye'pi saparikaraśrīkṛṣṇanityāvasthāyitāvākyamanupahataṃ syāt . prakaṭa līlāyāmanyatra saparikarasya tasya kadācidgamane'pi prakāśāntareṇāvasthānāditi . tasmātsādhūktaṃ bhavatīnāṃ viyogo me [bhāgavatam 10.47.29] ityādi . seyaṃ ca nityasaṃyogitā paramarahasyeti brahmajñānasādṛśyabhaṅgyā samācchādyaivopadiṣṭā . dṛśyate cānyatrāpi rahasyopadeśe'rthāntara samācchannoktiḥ . yathā mahābhārate jatugṛhe gacchataḥ pāṇḍavān prati vidurasya . yathā vā ṣaṣṭhe haryāśvādīn prati śrīnāradasya . [156] tadevaṃ punarapi tathaivopadiśati yathā bhūtāni bhūteṣu khaṃ vāyvagnirjalaṃ mahī . tathāhaṃ ca manaḥprāṇa bhūtendriyaguṇāśrayaḥ .. [bhāgavatam 10.47.29] yathā khādīni kāraṇarūpāṇi bhūtāni vāyvādiṣu svasvakāryarūpeṣu bhūteṣvavasthitāni, tatrākāśasya sthitirvāyau vāyoragnāvityādi . tathā bhavatīṣvahaṃ bahiranupalabhyamāno'pi nityaṃ tiṣṭhāmyevetyarthaḥ . kathambhūto'ham ? bhavatīnāṃ madekajīvātūnāṃ manādyāśrayaḥ . anyathā nimeṣamapi madviyogena tānyapi na tiṣṭheyuriti bhāvaḥ . yadvā, kiṃrūpastiṣṭhasītyākāṅkṣāyāmāha, bhavatīnāṃ manādy āśrayabhūto yo dvibhujaśyāmasundaraveṇuvinodirūpastadrūpa eveti . [157] nanvitthaṃ prakāśavaicitrī kathaṃ syātyayā virahasaṃyogayoryugapadeva sthitirityāśaṅkyāha ātmanyevātmanātmānaṃ sṛje hanmyanupālaye . ātmamāyānubhāvena bhūtendriyaguṇātmanā .. [bhāgavatam 10.47.30] ātmani anantaprakāśamaye śrīvigrahalakṣaṇe svasminātmanā svayam ātmānaṃ prakāśaviśeṣaṃ sṛje abhivyañjayāmi . kena ? nimittabhūtena ātmāmāyānubhāvena acintyāyāḥ svarūpaśakteḥ prabhāvena . svarūpa bhūtayā nityaśaktyā māyākhyayā yuta iti madhvabhāṣyadhṛtacaturveda śikhātaḥ . kīdṛśena ? bhūtendriyaguṇātmanā bhūtāni paramārthasatyāni yāni mamendriyāṇi ye ca guṇā rūparasādayasteṣāmātmanā prakāśakenety arthaḥ . buddhīndriyeti pāṭhe ātmanetyasya viśeṣaṇam . buddhayo'ntaḥ karaṇāni, indriyāṇi bahiḥkaraṇāni, guṇā rūpādayaḥ, tāni sarvāṇyapi ātmā svarūpaṃ yatra, teneti . tadevamāvirbhūya anu paścātkadāpi hanmi, tato'nyatra gacchāmi . han hiṃsāgatayoḥ . kadāpyanu paścātpunaḥ pālaye svayamāgatya pālayāmi nijavirahadūnāniti śeṣaḥ . etatkāraṇaṃ tu yattvahaṃ bhavatīnāṃ vai [bhāgavatam 10.47.34] ityādau vakṣyate . hanterarthāntare trayāṇāmekakarmakartṛtve'pi tamātmānaṃ prakāśaṃ kadācittirodhāpayāmi . tasmāttaṃ prakāśamākṛṣya prakāśavaividhyamekīkaromītyarthaḥ . evameva daśamasaptatimamādhyāye svāmibhirapi vyākhyātam evaṃ sarvagṛhebhyaḥ pṛthakpṛthaṅnirgatyānantarameka eva sudharmāṃ prāviśat [10.70.17] iti . yathā ca mādhvabhāṣyadhṛta(page 83) svāmi(?)vacanam sa devo bahudhā nirguṇaḥ puruṣottamaḥ . ekībhūyaḥ punaḥ śete nirdoṣo harirādikṛt .. iti . śrutiśca śaṅkarabhāṣyadhṛtā sa ekadhā bhavati, dvidhā bhavati ity ādyā . tadanantaraṃ punarapi tamātmānaṃ pālaye punarabhivyajya nija śreṣṭhajanaiḥ saha krīḍayā sambhūtānandaṃ karomītyarthaḥ . evaṃ hantir aślīlo'pi svaviyogijanaviṣayakāruṇyakṛtabhāvāntareṇa svayameva prayukta iti na doṣa āśaṅkyaḥ chindyāṃ svabāhumapi vaḥ pratikūlavṛttim [bhāgavatam 3.16.6] itivat . [158] nanu prakaṭameva mathurāyāṃ vikrīḍasi tarhyatrāpyadhunā virkīḍasīty atrāsmākaṃ sambhāvanā kathaṃ jāyatāmityāśaṅkya tāsāmevānubhavaṃ pramāṇayati ātmā jñānamayaḥ śuddho vyatirikto'guṇānvayaḥ . suṣuptisvapnajāgradbhirmāyāvṛttibhirīyate .. [bhāgavatam 10.47.31] yadvā āstāṃ tāvadaprakaṭalīlāyāṃ madviyogābhāvavārtā . prakaṭa līlāyāmapi tayānusandhīyatāmityāha ātmā jñānamaya ityādi . arthaś cāyam ātmaśabdo'sminnasmacchabdaparaḥ . tataśca ātmāhaṃ śrī kṛṣṇalakṣaṇo bhavatīnāṃ suṣuptyādilakṣaṇābhirmanovṛttibhirīyate anubhūyata eva . kīdṛśaḥ ? jñānamayo nānāvidyāvidagdhaḥ . śuddho doṣarahitaḥ . vigato'tirikto yasmāditi vā viśeṣeṇātirikta iti vā vyatiriktaḥ sarvottamo guṇānvayaḥ sarvaguṇaśālī . ataeva sa ca sphūrtirūpo'yamanubhavaḥ kadācitsākṣātkāradvārāpi kalpyate iti cirakālavirahe'pi tāsāṃ sandhukṣaṇakāraṇaṃ jñeyam . atra suṣupte'pi tat sphūrtinirdeśaḥ sarvadaiva sphurāmītimātratātparyakaḥ . yadvā tatra tāsāṃ svapnajāgratorananyavṛttitvaṃ siddhameva . vṛttyantarāsambhavāt tu śrīkṛṣṇasamādhilakṣaṇe suṣupte'pi tasminneva svapnajāgradgatānāṃ vṛttivaicitrīṇāṃ tadanubhāvitāmātrāvaśeṣatayā praveśo bhavati . tad uttarakāle prākṛtaiḥ sukhamahamasvāpsamitivattābhiḥ sa iti evānusandhīyate iti tathoktam . tathā hi gāruḍe jāgratsvapnasusuptiṣu yogasthasya ca yoginaḥ . yā kācinmanaso vṛttiḥ sa bhavatyacyutāśrayaḥ .. iti . [159] nanu tathāpyasmākaṃ viraha eva sarvopamardakaḥ sphurati . kiṃ kurma ity āśaṅkya, hanta yadi madviyogitābhimānimanovṛttiṃ kathamapi roddhuṃ śaknutha tadā svata eva nityasaṃyogitvamuddeṣyatītyevamupadeśena vaktuṃ yogaśāstraprakriyāmāha dvābhyāṃ yenendriyārthān dhyāyeta mṛṣā svapnavadutthitaḥ . tannirundhyādindriyāṇi vinidraḥ pratyapadyata .. [bhāgavatam 10.47.32] utthitaḥ pumān yathā mithyābhūtameva svapnaṃ dhyāyati evaṃ bādhitānapi indriyārthān śabdādīn yena manasā dhyāyeta cintayet, dhyāyaṃśca yenedriyāni pratyapadyata prāpa, tanmano vinidro'nalasaḥ sannirundhyān niyacchediti . yadyapi svapnādivattadvirahastāsu nājñānādhyastaḥ, prakaṭalīlāyāṃ tasyāprāptestāsāmevānubhavasiddhatvāttathāpy aprakaṭalīlāyāṃ nityasaṃyogamanusandhāpayituṃ tasya tādṛśatvenaivopadeśo bhagavatā yogya iti tathoktam . ekāṃśe'pi saṃyoge viyogo nāstyeveti vā . [160] taṃ manonirodhameva stauti etadantaḥ samāmnāyo yogaḥ sāṅkhyaṃ manīṣiṇām . tyāgastapo damaḥ satyaṃ samudrāntā ivāpagāḥ .. [bhāgavatam 10.47.33] (page 84) eṣa manonirodho'ntaḥ samāptiḥ phalaṃ yasya saḥ . samāmnāyo vedaḥ . sa tatra paryavasyatītyarthaḥ . mārgabhede'pyekatra prayavasāne dṛṣṭāntaḥ . samudrāntā āpagatā nadya iva iti . yasmātsarvaireva vedādividbhiḥ praśasyate manonirodhastasmādyūyamapi madviyogābhimānimanovṛttiṃ niyacchatheti padyadvayena dhvanitam . [161] nanu, aho yadi tadviraheṇa vayamatiduḥkhitā ityataḥ kṛpālucitta eva tvam asmabhyaṃ nijaprāptisādhanamupadiśasi . tarhi svayaṃ kimu prakaṭameva nāyāsi, tasmātkaitavamevedaṃ tava kṛpālutvamityāśaṅkyāha yattvahaṃ bhavatīnāṃ vai dūre varte priyo dṛśām . manasaḥ sannikarṣārthaṃ madanudhyānakāmyayā .. [bhāgavatam 10.47.34] sāmprataṃ bhavatīnāṃ dṛśāṃ priyo'pyahaṃ yaddūre varte, tadbhavatīnāṃ madanudhyānecchayā yo manasaḥ sannikarṣastadarthaṃ mama bhavan nikaṭashtitau madarthaṃ bhavatīnāṃ dṛśye vāveśaḥ syād, bhavaddūre tu manasyeveti tatra mama sannikarṣaḥ syādityetadarthaḥ . [162] tadeva nidarśayati yathā dūracare preṣṭhe mana āviśya vartate . strīṇāṃ ca na tathā cetaḥ sannikṛṣṭe'kṣigocare .. [bhāgavatam 10.47.35] cakārātstrīṣu preṣṭhasya ca . [163] manaḥsannikarṣe kiṃ syātśrīghrameva labdho bhavṣyāmīti jñāyatāmity āha mayyāveśya manaḥ kṛtsnaṃ vimuktāśeṣavṛtti yat . anusmarantyo māṃ nityamacirānmāmupaiṣyatha .. [bhāgavatam 10.47.36] vimuktā aśeṣā virahatatkāraṇabhāvanārūpā vṛttayo yena tanmano mayi kṛṣṇarūpe āveśya māṃ kṛṣṇarūpamevānusmarantyo māṃ kṛṣṇarūpam evācirādeva samīpa evaiṣyatha, ananyavedyatayā prāpsyatha . [164] tarhi kathaṃ prakaṭaṃ nāgacchasi tatrāha tasya jhaṭiti prāptervṛndāvana eva līlāntaranityāstitāyāśca pratītyarthaṃ nidarśanamapyāha yā mayā krīḍatā rātryāṃ vane'smin vraja āsthitāḥ . alabdharāsāḥ kalyāṇyo māpurmadvīryacintayā .. [bhāgavatam 10.47.37] tadbahirvighnavañcanārthamityarthaḥ . tā hi tadrātriprakaṭarāsa mātramalabdhavatyo'pyasmin vṛndāvana eva sarvavighnāspṛṣṭāḥ prakaṭa vicitrakrīḍānidhānaṃ māmāpureveti . tathā ca vāsanābhāṣyadhṛtaṃ mārkaṇḍeyavacanam tadānīmeva taṃ prāptāḥ śrīmantaṃ bhaktavatsalam . dhyānataḥ paramānandaṃ kṛṣṇaṃ gopālanāyikāḥ .. iti . tatrāpi he kalyāṇyaḥ sarvavighnarahitāḥ . arthāntare saśarīrā eva ca . [Vṛ. adds: saśarīrā iti tattaddehatyāgena bhavatīnāṃ matprāptirna syāt, kintv anenaiva dehena matprāptiḥ syāditi bhāvaḥ . [end. Vṛ. addition] tāsāṃ śarīraparityāgādikaṃ tu māyikameveti bhāvaḥ . tasmāttāsāṃ vraje prākaṭyenānupalambhāttathā mayi bhaktirhi bhūtānām [bhāgavatam 10.82.44] ity ādi vakṣyamāṇānusāreṇa mārkaṇḍeyavacanānusāreṇa ca tadīyābhīpsita rūpavilāsasyaiva mama prāpteḥ siddhatvācca vidyata eva prakaṭāyā asyā līlāyā pṛthaktasminnanyā līlā, tasyāṃ ca mameva yuṣmākamapi sthitir adhyavasīyatām . yāmeva līlāṃ madīyavrajāgamanāsakṛtpratijñānusāreṇa (page 85) śīghrameva yadupuryāḥ sakāśādbhavatpremayantritatayā samāgatyāhaṃ (sarvasamañjasatayā bhavatīnāṃ tattadvighnanivāraṇa pūrvakaṃ) sarvebhya eva vrajavāsibhyaḥ santataṃ darśayiṣyāmīti bhāvaḥ . asminniti nirdeśāttadānīmapi svasya vṛndāvanasthatvaṃ sūcayati . prakaraṇe'sminnidamuktaṃ bhavati . na hyatra tāsāmadhyātmavidyā śreyaskarī bhavati . tasmānmadbhaktiyuktasya yogino vai madātmanaḥ . na jñānaṃ na ca vairāgyaṃ prāyaḥ śreyo bhavediha .. [bhāgavatam 11.20.31] iti śrībhagavatā . jñāne prayāsamudapāsya namanta eva jīvanti [bhāgavatam 10.14.3] iti brahmaṇā ca sādhāraṇabhaktānāmapyanupādeyatvenoktatvāt . na ca tacchravaṇena tāsāṃ virahajvālā śāmyati . taṃ śyāmaṃ manoharaṃ vinā sādhāraṇabhaktānāmapi svargāpavarganarakeṣvapi tulyārthadarśinaḥ [bhāgavatam 6.17.18] ityuktadiśā, nātyantikaṃ vigaṇayantyapi te prasādam [bhāgavatam 3.15.48] ityādyuktadiśā vā heyarūpatvenaivānubhavāt . tāsāṃ tu svarasasya paramavirodhyeva tat . pūrvaṃ ca śrūyatāṃ priyasandeśo bhavatīnāṃ sukhāvahaḥ [bhāgavatam 10.47 .28] ityevoktam . ata uktaṃ tāsāmevābhiprāyakathane śrīsvāmibhirapi nanu kim anyānivāsmānātmavidyayā lobhayasi ? vayaṃ tu sarvasundara sarvālaṅkaraṇena tvayā virahaṃ naiva sahāmahe [Bhāvārthadīpikā to 10.47.34] iti . tasmādvidurasyeva kūṭoktiriyamityukta evārthī bhavaty antaraṅgaḥ . sa ca yudhiṣṭhirasyeva tāsāmeva gamya iti . ..10.47.. śrībhagavān śrīvrajadevīḥ ..155164.. [165] pūrvavyākhyānusāreṇaivāha evaṃ priyatamādiṣṭamākarṇya vrajayoṣitaḥ . tā ūcuruddhavaṃ prītāstatsandeśāgatasmṛtīḥ .. [bhāgavatam 10.47.38] tatsandeśenāgatā smṛtirnityasaṃyogānusandhānarūpā yāsāṃ tādṛśyaḥ . ataeva prītāḥ . itaḥ paraṃ kadācitprakaṭalīlānubhave sati tāsāṃ santoṣaḥ prakaṭalīlādarśanatastu viraha eveti bhāvadvaitaṃ lakṣyate . [166] tacca santoṣamāha tatastāḥ kṛṣṇasandeśairvyapetavirahajvarāḥ . uddhavaṃ pūjayāṃ cakrurjñātvātmānamadhokṣajam .. [bhāgavatam 10.47.53] tathā tena sandiṣṭaṃ tathaivātmānamanubhūyādhokṣajaṃ cānubhūyety arthaḥ . ..10.47.. śrīśukaḥ ..165166.. [167] svavirahaṃ vyañjayanti apyeṣyatīha dāśārhastaptāḥ svakṛtayā śucā . sañjīvayannu no gātrairyathendro vanamambudaiḥ .. [bhāgavatam 10.47.44] svanimittena śokena taptāḥ no'smān gātraiḥ karasparśādibhiḥ sañjīvayan kiṃ nu ihaiṣyatīti .. ..10.47.. śrīvrajadevya uddhavam ..167.. [168] evaṃ tathā śrīmaduddhavadvāropadiṣṭaṃ tathā kurukṣetre sākṣādapi svayamupadiṣṭam . (page 86) [Vṛ. adds:] kurukṣetrayātrāyāmapi api smaratha naḥ sakhyaḥ svānāmarthacikīrṣayā . gatāṃścirāyitāñchatru pakṣakṣapaṇacetasaḥ .. [bhāgavatam 10.82.41] ityanena svāgamanavilambe kāraṇaṃ vijñāpya punaśca . [Vṛ. ends.] mayi bhaktirhi bhūtānāmamṛtatvāya kalpate . diṣṭyā yadāsīnmatsneho bhavatīnāṃ madāpanaḥ .. [bhāgavatam 10.82.44] ityatra tādṛśīnāṃ sākṣādeva tatprāptiḥ phalaṃ nānyeṣāmivāmṛtatva
|
|||
|