|
|||
SIX SANDARBHAS 31 страница[54] atha nimittarūpāṃśasya prathame dve vṛttī āha vidyāvidye mama tanū viddhyuddhava śarīriṇām . bandhamokṣakarī ādye māyayā me vinirmitte .. [bhāgavatam 11.11.3] ṭīkā ca tanyete bandhamokṣāvāvābhyāmiti tanū śaktī me māyayā vinirmite . māyāvṛttirūpatvādbandhamokṣakarītyekavacanaṃ dvi vacanārthe . nanu tatkāryatve bandhamokṣayoranāditvanityatve na syātāṃ tatrāha ādye anādī . tato yāvadavidyāṃ prerayāmi tāvadbandhaḥ yadā vidyāṃ dadāmi tadā mokṣaḥ sphuratītyarthaḥ . ityeṣā . atra māyāvṛttitvāditi vastuto māyāvṛttī eva te . vinirmitatvaṃ tv aparānantavṛttikayā tayā prakāśamānatvādevocyate . yato'nādī ityarthaḥ . tathā sphuratītyasya mokṣa ityanenaivānvayaḥ . jīvasya svato muktatvam eva . bandhastvavidyāmātreṇa pratītaḥ . vidyodaye tu tatprakāśate mātram . tato nitya eva mokṣa iti bhāvaḥ . na ca vācyameṣā māyetyādau sāmānyalakṣaṇo mokṣapradatvaṃ tasyā noktamityasamyaaktvamiti . antakāritvenātyantapralayarūpasya mokṣasyāpyupalakṣitatvāt . atra vdiyākhyā vṛttiriyaṃ svarūpaśaktivṛttiviśeṣavidyāprakāśe dvārameva na tu svayameva seti jñeyam . athāvidyākhyasya bhāgasya deva vṛttī . āvaraṇātmikā vikṣepātmikā ca . tatra pūrvā jīva eva tiṣṭhantī tadīyaṃ svābhāvikaṃ jñānamāvṛṇvānā . uttarā ca taṃ tadanyathājñānena sañcayantī vartata iti ..11.11.. śrībhagavān ..54.. [55] atra nimittāṃśastvevaṃ vivecanīyaḥ . yathā nimittāṃśarūpayā māyākhyayaiva prasiddhā śaktistridhā dṛśyate jñānecchākriyārūpatvena . tatra tasyāḥ parameśvarajñānarūpatvaṃ yathā tṛtīye . sā vā etasya saṃdraṣṭuḥ śaktiḥ sadasadātmikā . māyā nāma mahābhāga yayedaṃ nirmame vibhuḥ .. [bhāgavatam 3.5.25] iti . asya ṭīkāyām . sā vai dṛaṣṭṛdṛśyānusandhānarūpā . sahadṛśyamasad dṛśyamātmā svarūpam . sadasatīrātmā yasyāstadubhayānusandhāna rūpatvāditi . tadicchārūpatvaṃ yathā tatraiva . ātmecchānugatāvātmety asya ṭīkāyām . ātmecchā māyā tasyānugatau laye satīti . tatkriyārūpatvaṃ caikādaśe eṣā māyā bhagavata ityudāhṛtavacane eva draṣṭavyam . yadyadi parameśvarasya sākṣājjñānādikaṃ na māyā . kintu svarūpaśaktireva . tathāpi tajjñānādikaṃ prākṛte kārye na tadarthaṃ pravartate . kintu bhaktārthameva pravartamānamanuṣaṅgennaiva pravartata ityagre vivecanīyatvāt . tatpravṛttyābhāsasaṃvalitaṃ yanmāyāvṛttirūpaṃ jñānādikamanyattadeva tajjñānādiśabdenocyate . tathābhūtaṃ ca taj jñānādikaṃ dvividham . svabhāvasiddhatvātkevalaparameśvaraniṣṭhaṃ taddattatvātjīvaniṣṭhaṃ ca . tatra prathamaṃ draṣṭṛdṛśyānusandhāna sisṛkṣākālādirūpaṃ dvitīyaṃ vidyāvidyābhogecchākarmādirūpamiti . athopādānāṃśasya pradhānasya lakṣaṇam . yattattriguṇamavyaktaṃ nityaṃ sadasadātmakam . pradhānaṃ prakṛtiṃ prāhur aviśeṣaṃ viśeṣavat .. [bhāgavatam 3.26.10] yatkhalu triguṇaṃ sattvādiguṇatrayasamāhārastadevāvyaktaṃ pradhānaṃ prakṛtiṃ ca prāhuḥ . tatrāvyaktasaṃjñatve heturaviśeṣaṃ guṇatrayasāmya rūpatvādanabhivyaktaviśeṣamataevāvyākṛtasaṃjñaṃ ceti gamitam . pradhānasaṃjñatve hetuḥ viśeṣavatsvakāryarūpāṇāṃ mahadādiviśeṣāṇām āśrayarūpatayā tebhyaḥ śreṣṭham . prakṛtisaṃjñatve hetuḥ . sadasad ātmakaṃ sadasatsu kāryakāraṇarūpeṣu mahadādiṣu kāraṇatvādanugata ātmā svarūpaṃ yasya tat . tathā nityaṃ pralaye kāraṇamātrātmanāvasthita sarvāṃśatvena sṛṣṭisthityośca pañcīkṛtāṃśatvenāvikṛtaṃ svarūpaṃ yasya tādṛśamiti brahmatvaṃ mahadādirūpatvaṃ ca vyāvṛttam . brahmaṇo nirguṇatvātmahadādīnāṃ cāvyaktāpekṣayā kāryarūpatvāt . evaṃ ca śrī viṣṇupurāṇe avyaktaṃ kāraṇaṃ yattat pradhānamṛṣisattamaiḥ . procyate prakṛtiḥ sūkṣmā nityaṃ sadasadātmakam .. akṣayyaṃ nānyadādhāram ameyamajaraṃ dhruvam . śabdasparśavihīnaṃ tad rūpādibhirasaṃhitam .. triguṇaṃ tajjagadyonir anādiprabhavāpyayam . tenāgre sarvamevāsīd vyāptaṃ vai pralayādanu .. ityādi [Viড় 1.2.1921] . idameva pradhānamanāderjagataḥ sūkṣmāvasthārūpam avyākṛtāvyaktādyabhidhaṃ vedāntibhirapi parameśvarādhīnatayā manyate tadadhīnatvādarthavadity [Vs1.4.3] ādinyāyeṣu niṣidhyate tu sāṅkhyavat svatantratayā ānumānikamapyekeṣāmiti cenna śarīrarūpakavinyasta gṛhīterdarśayati ca ityādinyāyeṣu [Vs1.4.1] . śvetāśvataropaniṣadi pradhānaśabdaśca śrūyate . pradhānakṣetrajñapatirguṇeśaḥ saṃsāra bandhasthitimokṣaheturityādau ..3.26.. śrīkapiladevaḥ ..55.. [56] tadevaṃ sandarbhadvaye śaktitrayavivṛtiḥ kṛtā . tatra nāmābhinnatājanita bhrāntihānāya saṅgrahaślokāḥ māyā syādantaraṅgāyāṃ bahiraṅgā ca sā smṛtā . pradhāne'pi kvaciddṛṣṭā tadvṛttirmohinī ca sā . ādye traye syātprakṛtiścicchaktistvantaraṅgikā . śuddhajīve'pi te dṛṣṭe tatheśajñānavīryayoḥ .. cinmāyāśaktivṛttyostu vidyāśaktirudīryate . cicchaktivṛttau māyāyāṃ yogamāyā samā smṛtā .. pradhānāvyākṛtāvyaktaṃ traiguṇye prakṛtau param . na māyāyāṃ na cicchaktāvityādyūhyaṃ vivekibhiḥ .. iti . atha māyākāryaṃ jagallakṣyate tatastenānuviddhebhyo yuktebhyo'ṇḍamacetanam . utthitaṃ puruṣo yasmād udatiṣṭhadasau virāṭ .. [bhāgavatam 3.26.51] etadaṇḍaṃ viśeṣākhyaṃ kramavṛddhairdaśottaraiḥ . toyādibhiḥ parivṛtaṃ pradhānenāvṛtairbahiḥ yatra lokavitāno'yaṃ rūpaṃ bhagavato hareḥ .. [bhāgavatam 3.26.52] teneśvareṇānubiddhebhyaḥ kṣubhtebhyo mahadādibhyo'ṇḍamacetanam utthitam . yasmādaṇḍāsau virāṭpuruṣastūdatiṣṭhat . bhagavataḥ puruṣasya ..3.26.. śrīkapiladevaḥ ..56.. [57] tadevaṃ bhagavato rūpamityuktestasyāpi prāgvadaprākṛtatvamāpatati . tanniṣedhāyāha . amunī bhagavadrūpe mayā te hyanuvarṇite . ubhe api na gṛhṇanti māyāsṛṣṭe vipaścitaḥ .. [bhāgavatam 2.10.35] amunī amū upāsanārthaṃ bhagavatyāropite jagadātmake sthūla sūkṣmākhye virāṭhiraṇyagarbhāparaparyāye samaṣṭiśarīre ye mayā tubhyamanuvarṇite te ubhe api vipaścito na gṛhṇanti vastutayā nopāsate kiṃ tarhi tadīyabahiraṅgādhiṣṭhānatayaivetyarthaḥ . taduktaṃ vaiṣṇave yadetaddṛśyate mūrtam etajjñānātmanastava . bhrāntijñānena paśyanti jagadrūpamayoginaḥ .. iti [Viড় 1.4.39] . etanmūrtaṃ jagadbhrāntijñānenaiva tava rūpaṃ jānantītyarthaḥ . śrutiśca nedaṃ yadidamupāsata iti . yadidaṃ jagadupāsate prāṇinaḥ nedaṃ brahmeti śrīrāmānujabhāṣyam . ataeva na gṛhṇantītyatra heturmāyā sṛṣṭe na tu svarūpaśaktiprādurbhāvite . anena caturbhujādilakṣaṇasya sākṣādrūpasya māyātītatvamapi vyaktam . atrāsya jagato māyāmayasya puruṣarūpatve puruṣaguṇāvatārāṇāṃ viṣṇvādīnāṃ sattvādiamayāstad aṃśā rūpāṇīti jñeyam . tānyapekṣya coktaṃ mārkaṇḍeye viṣṇuḥ śarīragrahaṇamahamīśāna eva ca . kāritāste yato'tastvāṃ kaḥ stotuṃ śaktimān bhavet .. iti . śarīraśabdasya tattannijaśarīravācitve tu tadgrahaṇātpūrvaṃ viṣṇvādi bhedāsambhavāttannirdeśānupapatteḥ ..2.10.. śrīśukaḥ ..57.. [58] pūrvaṃ māyāsṛṣṭe ityuktam . tatra māyāśabdasya nājñānārthatvam . tad vāde hi sarvameva jīvādidvaitamajñānenaiva svasvarūpe brahmaṇi kalpyate iti matam . nirahaṅkārasya kenaciddharmāntareṇāpi rahitasya sarva vilakṣaṇasya cinmātrasya brahmaṇastu nājñānāśrayatvaṃ na cājñāna viṣayatvaṃ na ca brahmahetutvaṃ sambhavatīti . paramālaukikavastutvād acintyaśaktitvaṃ tu sambhavet . yatkhalu cintāmaṇyādāvapi dṛśyate,yatā tridoṣaghnauṣadhivatparasparavirodhināmapi guṇānāṃ dhāriṇyā tasya niravayavatvādike satyapi sāvayavatvādikamaṅgīkṛtam . tatra śabdaścāsti pramāṇam . vicitraśaktiḥ puruṣaḥ purāṇaḥ cānveṣāṃ śaktayastādṛśaḥ syur ityādikāḥ śvetāśvataropaniṣadādau . ātmeśvaro'tarkyasahasraśaktirity [bhāgavatam 3.33.3] ādikaḥ śrībhāgavatādiṣu . tathā ca brahmasūtram ātmani caivaṃ vicitrāśca hi iti [Vs. 2.1.28] . tatra dvaitānyathānupapattyāpi brahmaṇyajñānādikaṃ kalpayituṃ na śaktaye asambhavādeva . brahmaṇyacintyaśaktisadbhāvasya yuktilabdhatvāt śrutatvācca dvaitānyathānupapattiśca dūre gatā . tataścācintyaśaktireva dvaitopapattīkāraṇaṃ paryavasīyate . tasmānnirvikārādisvabhāvena sato'pi paramātmano'cintyaśaktyā viśvākāratvādinā pariṇāmādikaṃ bhavati cintāmaṇyayaskāntādīnāṃ sarvārthaprasavalohacālavādivat . tadetad aṅgīkṛtaṃ śrībādarāyaṇena śrutestu śabdamūlatvāditi [Vs2.1.27] . tatastasya tādṛśaśaktitvātprākṛtavanmāyāśabdasyendrajālavidyā vācitvamapi na yuktam . kintu mīyate vicitraṃ nirmīyate'nayeti vicitrārtha karaśaktivācitvameva . tasmātparamātmapariṇāma eva śāstra siddhāntaḥ . tadetacca bhagavatsandarbhe vivṛtamasti . tatra cāpariṇatasyaiva mato'cintayā śaktyā pariṇāma ityāsau san mātratāvabhāsamānasvarūpavyūharūpadravyākhyaśaktirūpeṇaiva pariṇamate na tu svarūpeṇeti gamyate . yathaiva cintāmaṇiḥ . atastan mūlatvānna paramātmopādānatāsampratipattibhaṅgaḥ . taduktam ekādaśe śrībhagavatā prakṛtiryasyopādānam ādhāraḥ puruṣaḥ paraḥ . sato'bhivyañjakaḥ kālo brahma tattritayastvaham .. [bhāgavatam 11.24.19] iti . ataeva kvacidasya brahmopādānatvaṃ kvacitpradhānopādānatvaṃ śrūyate . tatra sā māyākhyā pariṇāmaśaktiśca dvividhā varṇyate . nimittāṃśo māyā upādānāṃśaḥ pradhānamiti . tatra kevalā śaktirnimittaṃ tadvyūhamayī tūpādānamiti vivekaḥ . ataeva śrutāvapi vijñānaṃ cāvijñānaṃ ceti [ṭaittū 2.6.1] kascyacidbhāgasyācetanatā śrūyate . atha mūlapramāṇe śrībhāgavate'pi tṛtīyādau mukhya eva sṛṣṭiprastāve ca jñānavairāgyāṅgatvena ca purṇāntaragatisāmānyasevitaḥ pradhāna pariṇāma eva sphuṭamupalabhyate . kva ca stutyādau jñāna vairāgyāṅgatayaiva vivarto'pi yaḥ śrūyate so'pi jagato nānyathāsiddhatāparaḥ kintu paramātmayūhapradhānapariṇāmena siddhasyaiva tasya samaṣṭi vyaṣṭirūpasya yathāyathaṃ śuddhe paramātmani tadaṃśarūpātmani vātmātmīyatādhyāropitāparaḥ . tatra paramātmani virāddhupāsanāvākyādiśravaṇaṃ heturātmani tu tat tadāveśo heturiti vivecanīyam . anyatra siddhasya vastuna evānyatrāropo mithyākhapuṣpāderāropāsambhavātpūrvapūrvavivartamātra siddhānādiparamparātve dṛṣṭāntābhāvācca . kiṃ ca pūrvaṃ vāridarśanād vāryākārā vṛttirjātāpi tadaprasaṅgasamaye suptā tiṣṭhati tattulyavastu darśanena tu jāgarti, tadviśeṣānusandhānaṃ vinā tadabhedena sva tantrāropayati tasmānna vāri mithyā, na vā smaraṇamayī tadākārā vṛttir, na vā tattulyaṃ marīcikādi vastu kintu tadabhedenāropa evāyathārthatvān mithyā . svapne ca māyāmātraṃ tu kārtsnyenānabhivyaktasvarūpatvāditi nyāyena [Vs3.2.3] jāgraddṛṣṭavastvākārāyāṃ manovṛttau paramātma māyā tadvastvabhedamāropayatīti pūrvavat . tasmādvastu tasya na kvacid api mithyātvam . śuddha ātmani paramātmani vā tādṛśatadāropa eva mithyā na tu viśvaṃ mithyeti . tato jagataḥ paramātmajātatvena sākṣāttad ātmīyatvābhāvādabudhānāmeva tatra śuddhe tattadbuddhiḥ . yadyapi śuddhāśrayameva jagattathāpi jagatā tatsaṃsargo nāsti . taduktam asaktaṃ sarvabhṛccaiva iti gītāsu [gītā 13.14] . tathā dehagehādāv ātmātmīyatājñānaṃ teṣāmeva syādityubhayatraivāropaḥ śāstre śrūyate . yathā yadetaddṛśyate mūrtamity [Viড় 1.4.39] ādikaṃ viṣṇupurāṇe . yathā vā tvāmātmānaṃ paraṃ matvā paramātmānameva ca . ātmā punarbahirmṛgya aho akṣajanājñatā .. iti [bhāgavatam 10.14.27] . tvāmātmānaṃ sarveṣāṃ mūlarūpaṃ paramitaraṃ tadviparītaṃ matvā tathā paramitaraṃ jīvameva ca mūlarūpātmānaṃ matvā sāṅkhyavida iva tasya tathā manyamānasya punaḥ sa jīvātmā bahirmṛgyo bhavati . tasya tenaiva hetunā labdhacchidrayā māyayā dehātmabuddhiḥ kāryata ityarthaḥ . aho ajñajanatāyā ajñatā kramājjñānabhraṃśa ityarthaḥ . taduktaṃ haṃsa guhyastave deho'savo'kṣā manavo bhūtamātrām ātmānamanyaṃ ca viduḥ paraṃ yat . sarvaṃ pumān veda guṇāṃśca tajjño na veda sarvajñamanantamīḍe .. [bhāgavatam 6.4.25] iti . tathā śrībhagavaduddhavasaṃvāde ātmā parijñānamayo vivādo hyastīti nāstīti bhidātmaniṣṭhaḥ . vyartho'pi naivoparameta puṃsāṃ mattaḥ parāvṛttadhiyāṃ svalokāt .. iti [bhāgavatam 11.22.34] kiṃ ca vivartasya jñānādiprakaraṇapaṭhitvena gauṇatvātpariṇāmasya tu svaprakaraṇapaṭhitatvena mukhyatvātjñānādyubhayaprakaraṇa paṭhitatvena sadaṃśanyāyasiddhaprābalyācca pariṇāma eva śrī bhāgavatatātparyamiti gamyate . tacca bhagavadacintyaiśvaryajñānārthaṃ mithyātvābhidhānaṃ tu naśvaratvābhidhānavatviśvasya paramātma bahirmukhatvāpādakatvāddheyatājñānamātrārthaṃ na tu vastveva tanna bhavatīti jīveśasvarūpaikyajñānamātrārthaṃ vaidharmyācca na svapnādivat [Vs2.2.29] iti nyāyena . tathā ca nāradīye jagadvilāpayāmāsur ityucyetātha tatsmṛteḥ . na ca tatsmṛtimātreṇa layo bhavati niścitam .. iti . tatra mukhya eva sṛṣṭiprastāve pradhānapariṇāmamāha kālavṛttyā tu māyāyāṃ guṇamayyāmadhokṣajaḥ . puruṣeṇātmabhūtena vīryamādhatta vīryavān .. [bhāgavatam 3.5.26] tato'bhavanmahattattvam avyaktātkālacoditāt . vijñānātmātmadehasthaṃ viśvaṃ vyañjaṃstamonudaḥ .. [bhāgavatam 3.5.27] bhagavāneka āsedamiti [bhāgavatam 3.5.23] prāktanānantaragranthādadhokṣajo bhagavān puruṣeṇa prakṛtidraṣṭrātmabhūtena svāṃśena dvārabhūtena kālo vṛttiryasyāstayā māyayā nimittabhūtayā guṇamayyāṃ māyāyām avyakte vīryaṃ jīvākhyamādhatta . hantemāstisro devatā ityādiśruteḥ . vijñānātmaiva mahattattvam . tamonudaḥ pralyagatājñānadhvaṃsa kartā ..3.5.. śrīmaitreyaḥ ..58.. [59] jñānādyaṅgatve'pyāha eko nārāyaṇo devaḥ pūrvasṛṣṭaṃ svamāyayā . saṃhṛtya kālakalayā kalpanta idamīśvaraḥ .. eka evādvitīyo'bhūdātmādhāro'khilāśrayaḥ . kālenātmānubhāvena sāmyaṃ nītāsu śaktiṣu . sattvādiṣvādipuruṣaḥ pradhānapuruṣeśvaraḥ .. parāvarāṇāṃ parama āste kaivalyasaṃjñitaḥ . kevalānubhavānandasandoho nirupādhikaḥ .. kevalātmānubhāvena svamāyāṃ triguṇātmikām . saṅkṣobhayan sṛjatyādau tayā sūtramarindama .. tāmāhustriguṇavyaktiṃ sṛjantīṃ viśvatomukham . yasmin protamidaṃ viśvaṃ yena saṃsarate pumān .. yathorṇanābhirhṛdayādūrṇāṃ santatya vaktrataḥ . tayā vihṛtya bhūyastāṃ grasatyevaṃ maheśvaraḥ .. [bhāgavatam 11.9.1621] kālaḥ kalā yasyāstayā svādhīnatayā māyayā . śrutiśca yathorṇanābhiḥ sṛjate gṛhṇate ca yathā pṛthivyāmoṣadhayaḥ saṃbhavanti . yathā sataḥ puruṣātkeśalomāni tathā'kṣarātsaṃbhavatīha viśvam .. iti [ṃuṇḍū 1.1.7] ..11.9.. śrīdattātreyo yadum ..59.. [60] tadevaṃ sūkṣmacidacidvastu rūpaśuddhajīvāvyaktaśakteḥ paramātmanaḥ sthūlacetanācetanavasturūpāṇyādhyātmikajīvādipṛthivy antāni jāyanta ityuktam . tataḥ kevalasya paramātmano nimittatvaṃ śakti viśiṣṭasyopādānatvamityubhayarūpatāmeva manyante . prakṛitiṃ ca pratijñā dṛṣṭāntānurodhādityādau . tadevaṃ tasya sadā śuddhatvameva . tatra śakteḥ śaktimadavyatirekādananayatvamuktam . tathā satkārya vādāṅgīkāre svāntaḥ sthitasvadharmaviśeṣābhivyaktilabdhavikāśena kāraṇasyaivāṃśena kāryatvamityevaṃ vācārambhaṇaṃ vikāro nāmadheyaṃ mṛttiketyeva satyamityādiśruitsiddhaṃ kāryasya kāraṇādanyatvaṃ kāraṇasya tu kāryādanyatvamityāyāti . tadevaṃ jagatkāraṇaśaktiviśiṣṭātparamātmano'nanyadevedaṃ jagatastv abhāvanya evetyāha idaṃ hi viśvaṃ bhagavānivetaro yato jagatsthānanirodhasambhavāḥ taddhi svayaṃ veda bhavāṃstathāpi te prādeśamātraṃ bhavataḥ pradarśitam .. [bhāgavatam 1.5.20] idaṃ viśvaṃ bhagavāniva bhagavato'nanyadityarthaḥ . tasmāditaras taṭasthākhyo jīvaśca sa iveti pūrvavat . ataeva etadātmyamidaṃ sarvamiti sarvaṃ khalvidaṃ brahmeti śrutḥ . yato bhagavataḥ . bhavato bhavantaṃ prati pradeśamātraṃ kiñcinmātraṃ darśitamityarthaḥ ..1.5.. śrīnāradaḥ śrī
|
|||
|