III. Subkutānās mikozes.

Š ajā gadī jumā ierosinā tā js lokalizē jas zemā dā, bet tas var izplatī ties pa limfas ceļ iem uz reģ ionā liem limfmezgliem, var skart arī kaulus un locī tavas.

Subkutā nā s mikozes visbiež ā k ir hroniskas infekcijas ar abscesu, fistulu, granulomatozu iekaisumu veidoš anos. Ierosinā tā ji ir plaš i izplatī ti dabā, ī paš i augsnē uz trū doš iem augiem. Sē nes nokļ ū st zemā dā traumatiskas implantā cijas rezultā tā, piem., ieduroties ē rkš ķ iem. Š ī s slimī bas ir tieš i saistī tas ar lauksaimniecī bas darbiem, tropu klimatu un tradī ciju staigā t basā m kā jā m. Visbiež ā k tiek traumē tas pē das un rokas.

Raksturī gā kais piemē rs ir sporotrihoze, ko ierosina Sporotrichium schenckii. Tas ir ģ eofils organisms, augsnē biež i sastopams.

IV. Sistē mas jeb dziļ ā s mikozes.

Š ajā gadī jumā mikotiskā infekcija skar visu organismu.

Cilvē ks inficē jas, ieelpojot augsnē saastopamu dimorfo sē ņ u sporas. Augsnē sē nes ir hifu formā, organismā kļ ū st apaļ as.

Visbiež ā k slimī ba ir lokā la un asimptomā tiska, un tikai atseviš ķ os gadī jumos notiek procesa ģ eneralizā cija, kad attī stā s smagas, pat letā las formas. Liela nozī me ir organisma imunitā tei, g. k. celulā rajai. Tā pē c dziļ ā s mikozes biež i sastop AIDS slimniekiem. Svarī gas ir 4 slimī bas un to ierosinā tā ji

Coccidioides immitis /kokcidiomikoze/,
Histoplasma capsulatum /histoplazmoze/,
Blastomyces dermatidis /blastomikoze/,
Paracoccidioides brasiliensis /parakokcidiomikoze/.

Oportū niskā s mikozes

Oportū niskā s mikozes ierosina nosacī ti patogē nā s sē nes, kas atrodas normā lajā mikroflorā. Svarī gā kā no š ī m infekcijā m ir kandidoze, retā k sastopama aspergilloze un mukoroze.

Kandidozes ierosinā tā ji pieder pie Candida ģ ints, piemē ram Candida albicans, C. tropicalis, C. krusei, C. pseudotropicalis u. c.

C. albicans un C. tropicalis pieder pie Fungi imperfecti, bet citā m sugā m ir izdevies pierā dī t seksuā lo vairoš anā s stadiju, tā pē c tā s ir askomicetes.

Izš ķ ir sekojoš as stadijas kandidu mijiedarbī bā ar organismu:

kolonizā cija
virspusē jas ā das un gļ otā das infekcijas (piem. ē de, vulvovaginī ts)
lokā las, dziļ i invazī vas infekcijas (ezofagī ts)
hematogē na diseminā cija

C. albicans atrodama uz gļ otā dā m mutē, zarnu traktā, vagī nā kā normā lā s mikrofloras pā rstā vis. Citas kandidu sugas var atrast uz ā das.

Kandidā m ir neparasta morfoloģ ija – tā m ir 2 morfoloģ iskā s formas:

a) apaļ ā s (raugu) formas, kas vairojas pumpurojoties;

b) pseidohifas – izstieptas, garenas š ū nas, kas atdalī tas viena no otras ar iež maugā m. Atgā dina „cī siņ u virtenes”.

Bez tam viena suga – C. albicans veido arī ī sto micē liju. Š ajā gadī jumā hifas ir sadalī tas individuā lā s š ū nā s ar starpsienā m. Audos pie kandidozes vienlaicī gi var redzē t apaļ ā s formas, pseidohifas un C. albicans gadī jumā arī ī stā s hifas.

Kultivē š ana – kandidas audzē uz Saburo agara istabas temperatū rā 37⁰ C temperatū rā. Izaug krē mkrā sas kolonijas, kas atgā dina mī klas piciņ as.

Tī rkultū ras identifikā cija:

a) pē c bioķ ī miskā m ī paš ī bā m (laktozes, glikozes, maltozes, saharozes u. c. cukuru š ķ elš ana);

b) pā rbaudot „dī gļ u” testu – ja svaigas C. albicans kultū ras ievieto serumā un inkubē 37⁰ C 3 stundas, blastkonī diji „uzdī gst” – no tiem atiet garš izaugums, sā k veidoties hifa.

Patoģ enē ze – tā parasti ir endogē na infekcija. Veicinoš ie faktori:

a) ā das un gļ otā das traumas, svī š ana un macerā cija (izmirkš ana);

b) aptaukoš anā s, cukura diabē ts un citi metabolisma traucē jumi, hormonā las izmaiņ as grū tniecī bas laikā un lietojot orā lā s kontracepcijas lī dzekļ us;

c) normā lā s mikrofloras inhibī cija ilgstoš as antibiotiku terapijas rezultā tā;

d) kortikosteroī du, pretvē ž a ķ imiopreparā tu un citu imū nsupresī vo lī dzekļ u terapija;

e) imū ndeficī ts, piem. AIDS;

f) polā rie vecumi;

g) intravenozo narkotiku lietoš ana, ilgstoš a kateterizā cija, mā kslī gā s vā rstules u. c.

Klī nika

Kolonizā cija – kandidu skaita pieaugums kā dā vietā bez jebkā dā m patoloģ iskā m sekā m. Cē lonis var bū t antibiotiku, orā lo kontracepcijas lī dzekļ u lietoš ana, cukura diabē ts.

Piena ē de – mutes gļ otā das bojā jums. Biež ā k sastopams jaundzimuš ajiem. Uz vaigu gļ otā dā m parā dā s balts aplikums, ko veido pseidohifas un nolobī jies epitē lijs. Zem aplikuma ir sā rta, mitrojoš a, sī kā m erozijā m klā ta virsma. Mutes infekcija var bū t arī diabē ta, imū ndeficī ta gadī jumos, kā arī lietojot antibiotikas un kortikosteroī dus.

Vulvovaginī ts – atgā dina jau aprakstī to piena ē di, bet papildus raksturojas ar izteiktu kairinā jumu, niezi un izdalī jumiem. Viens no predisponē još iem faktoriem ir vagī nas skā bā s reakcijas izmaiņ as. To var radī t diabē ts, grū tniecī ba, progesterons un antibiotikas.

Ā das kandidoze – tiek skartas siltā kā s un mitrā kā s ā das virsmas: lielā s ā das krokas, paduses, cirkš ņ i. Iekaisusī ā da ir sarkana, mitrojoš a, robež joslā parā dā s vezikulas. Grū ti atš ķ irt no dermatomikozē m. Predisponē još ie faktori ir aptaukoš anā s un diabē ts.

Ezofagī ts – lokā la, invazī va kandidu infekcija. Tā ir tipiska AIDS slimniekiem un norit uz izteikta imū ndeficī ta fona. Ir sā pes aiz krū š u kaula, sā pes ē š anas laikā, var bū t asiņ oš ana no barī bas vada.

Hematogē ni diseminē tā kandidoze – saistā s ar imū ndeficī tiem un citiem organismu novā jinoš iem faktoriem. Tā rodas no kandidu primā rā s kolonizā cijas vai infekcijas vietas, diseminē jas ar asinī m, ierosinot sekundā rus infekcijas perē kļ us iekš ē jos orgā nos – nierē s, sirdī, smadzenē s un citur.

Terapija ir atkarī ga no procesa smaguma. Virspusē jos bojā jumus ā rstē lokā li ar nistatī nu un mikonazolu. Diseminā cijas, invazī vu infekciju gadī jumā ā rstē ar amfotericī nu B.

Aspergillozes.

Aspergillus ir dabā plaš i sastopama pelē jumu sē ne. Cilvē ka patoloģ ijā visbiež ā k sastop A. fumigatus un A. flavus. Tie ierosina daž ā das saslimš anas - plauš u, acs radzenes, brū č u utt. Visbiež ā k inficē jas tie cilvē ki, kuriem ir kā ds imunodeficī ts.

Slimī bas slikti padodas terapijai.

Mukoroze jeb fikomikoze.

Mucor sē ne organismā iekļ ū st aerogē ni vai caur traumē tu ā du. Parasti saslimst novā jinā ti cilvē ki – ir kā ds imunodeficī ts vai arī hroniska saslimš ana – diabē ts, tuberkuloze u. c. Var veidoties keratī ts, otomikoze, aknu bojā jumi, ā dā pseudogummas.

⇐ Предыдущая 1 2 3 45