II. Dermatomikozes

ir galvenokā rt nagu un matu infekcijas, tā s skar arī dermu. Parasti tiek skarti keratinizē tie audi. Process reti kad skar dziļ ā kos audus.

Infekcijas visbiež ā k izplatā s kontakta ceļ ā, pie kam kā nozī mī gs predisponē još s faktors jā min ā das macerā cija.

Slimī bas visbiež ā k ierosina 3 radniecī gu ģ inš u dermatofī ti – Trichophyton, Microsporum un Epidermophyton, kā arī raugiem lī dzī gā sē ne Candida.

Inficē š anā s notiek ar hifu fragmentiem vai konī dijā m. Dermatofī tu virulence ir ļ oti zema, tā dē ļ veseliem cilvē kiem tie nespē j radī t infekcijas procesu zemā dā vai dziļ ā kos audos. Patoģ enē zes mehā nismi vē l nav lī dz galam noskaidroti. Svarī gi ir sekojoš i fakti:

a) ļ oti liela nozī me ir celulā rai imunitā tei;

b) dermatofī ti spē j izmantot keratī nu kā substrā tu, tā pē c ferments keratinā ze tiek uzlū kots kā patogenitā tes faktors;

c) infekcijas procesu raksturo atkarī bā no tā lokalizā cijas vietas, piem., pē du mikoze, onihomikoze (skar nagus), galvas mikoze (skar matus un skalpa ā du);

d) matu bojā jumiem izš ķ ir sekojoš us veidus:

· eksotriha infekcija – mats tiek skarts tikai no ā rpuses

· endotriha infekcija – sē ne invā zijas rezultā tā ir iekļ uvusi mata iekš ienē;

· fā viska infekcija (no vā rda „favus” – kraupis) – ap inficē to matu folikuliem veidojas dzeltenī gas kreveles. Ierosinā tā js – Trichophyton schoenleinii

e) ir izteikta apkā rtē jo audu reakcija – eritē ma, vezikulas, nieze.

Klī niskā s izpausmes

Dermatofī tisks ā das bojā jums akū tā stadijā raksturojas ar izteiktu niezi, eritē mu, ā das lobī š anos un zvī ņ oš anos, vezikulā m un ā das mitroš anu. Hroniskas infekcijas gadī jumā parasti novē ro tikai zvī ņ oš anos un ā das plaisā š anu, ā da ir sausa.

Dermatofitiska matu bojā juma gadī jumā mati kļ ū st trausli, nespī dī gi, nolū st. Nagu infekcijai raksturī ga nagu dzeltē š ana, sabiezē š ana, deformē š anā s un plaisā š anā s.

Diagnostikā svarī ga ir klī niskā aina, bojā to audu mikroskopiskā izmeklē š ana un ierosinā tā ju kultivē š ana.

Terapija parasti ir lokā la. Bojā tos matus izrauj, nagus noņ em ķ irurģ iskā ceļ ā. Lokā lai lietoš anai efektī vi ir azola atvasinā jumi: mikonazols, klotrimazols, ekonazols. Š ie preparā ti iedarbojas uz ergosterola sintē zi.

Trihofī tija.

Trichophyton rubrum bojā nagus, pē du un plaukstu ā du. Inficē jas baseinos, pirtī s, caur apaviem. T. violaceum rada matu bojā jumus, tie lū st 1-3 mm virs ā das, redz ovā lus laukumus ar bojā tiem matiem. Var redzē t arī zvī ņ oš anos, galvenokā rt bā rdā. Š o slimī bu sauc par cirpē jē di. Inficē jas ar sporā m. T. schonleinii izraisa kraupi jeb favus, tā ir vissmagā kā slimī bas forma. Veidojas dziļ i matu bojā jumi, tie izkrī t, neataug. Inficē jas kontakta ceļ ā ar sporā m.

Mikrosporija. To ierosina suņ u, kaķ u sē ne Microsporum canis. Mikrosporija ir biež ā kā no visā m sē ņ u slimī bā m (~80%. Bojā matus, uzacis, skropstas).

Epidermofitija. Ierosinā tā js Trichophyton inguinale. Skar ā das lielā s krokas – cirkš ņ us, paduses, retā k nagus.

Epidemioloģ ija – dermatomikozes ir izplatī tas visā pasaulē. To vairā k ir mitra un silta klimata zonā s. Bē rni ir uzņ ē mī gā ki pret ā das infekcijā m nekā pieauguš ie. Atkarī bā no tā, kā du ekoloģ isko niš u apdzī vo dermatofī ti, tos iedala 3 grupā s:

a) ģ eofī lie dermatofī ti apdzī vo augsni,

b) zoofī lie dermatofī ti parazitē mā jas un savvaļ as dzī vniekos un putnos. Parasti infekcijas avots ir kaķ i un suņ i, bet biež ā kais ierosinā tā js – Microsporum canis;

c) antropofilie dermatofī ti parazitē tikai cilvē kos. Cilvē ki inficē viens otru tieš a vai netieš a kontakta ceļ ā. Biež ā kie ierosinā tā ji ir: E. floccosum, T. rubrum, T. violaceum.

⇐ Предыдущая 1 2 345 Следующая ⇒