Mikotoksikozes. Mikogēnā alerģija

Mikotoksikozes

Daudzas sē ņ u sugas spē j producē t toksiskas vielas, ko sauc par mikotoksī niem. Ir zinā mi vairā k par 100 š ā du toksī nu. Mikotoksī ni var izraisī t akū tu vai hronisku saindē š anos. Labā k izpē tī ti ir sekojoš i mikotoksī ni.

Ergotamī ns

Tas ir viens no populā rā kajiem sē ņ u alkaloidiem. Tā producents ir Claviceps purpurea – pelē juma sē ne, kas inficē labī bu, izraisot melno graudu slimī bu.

Ergotamī nam ir ļ oti daudz farmakoloģ isku efektu, piem., tas rada izteiktu perifē ro artē riju un arteriolu spazmu (vazokonstrikciju), tieš i stimulē gludo muskulatū ru utt. Ergotamī na atvasinā jumus lieto medicī nā, lai ā rstē tu migrē nu, stimulē tu dzemdī bas u. c.

Psihotropā s vielā s

Sē nes producē arī vielas ar izteiktu psihotropu iedarbī bu, kas rada halucinā cijas un eiforiju.

Te jā min, piemē ram, psilocī ns, psilocitī ns. Jā atzī mē, ka visplaš ā k tiek pielietots š ī s grupas preparā tu pussintē tiskais derivā ts LSD (lizergī nskā bes dietilamī ds).

Aflatoksī ni

1960-tajos gados Anglijā tika aprakstī ta saindē š anā s epidē mija tī taru fermā s. Saimniecī bā m tika nodarī ti milzī gi ekonomiskie zaudē jumi. Izrā dī jā s, ka tī taru baroš anai tika izmantoti graudi, kas inficē ti ar pelē juma sē ni Aspergillus flavus. Š ī sē ne producē mikotoksī nus, ko nosauca par aflatoksī niem. Tagad ir zinā ms, ka aflatoksī niem piemī t arī kancerogē na darbī ba.

Mikogē nā alerģ ija

Sē ņ u nokļ ū š ana cilvē ka organismā biež i vien izraisa paaugstinā tas jutī bas jeb alerģ iskā s reakcijas. Tā kā sē ņ u apkā rtē jā vidē ir daudz, daž ā di to elementi, kā sporas, hifu fragmenti utt. nonā k gaisā. Tā pē c viens no gaisa piesā rņ ojuma rā dī tā jiem ir „sē ņ u sporu skaits” (konī diju). Ja organismā veidojas pastiprinā ta atbildes reakcija uz sē nē m, attī stā s rinī ti, astma, alveolī ti.

Jā atzī mē, ka jebkuru mikotisku procesu pavada vē lī nā tipa alerģ iskā s reakcijas pret vienu vai vairā kiem sē ņ u antigē niem. Tas ir spē kā gan tad, kad procesu ierosina saprofī tiska sē ne, piem., Aspergillus, gan arī invazī vo dziļ o mikož u gadī jumā.

⇐ Предыдущая 123 4 5 Следующая ⇒