|
|||
Mikozes (mikotiskās infekcijas)Mikozes (mikotiskā s infekcijas)
Tā s ierosina patogē nā s sē nes. Sē ņ u infekcijas visbiež ā k skar ā du, tā dē ļ mikozes iedala, ņ emot vē rā, kurš ā das slā nis tiek skarts. Kā zinā ms, ā da mikroskopiski sastā v no 3 daļ ā m: 1) epidermas jeb virsā das, 2) dermas jeb ī stā s ā das, 3) hipodermas jeb zemā das (subcutis). Atbilstoš i tam klī niskajā mikož u klasifikā cijā ir sekojoš as slimī bu grupas:
I. Superficiā lā s (keratomikozes)
Š ajā gadī jumā infekcija skar epidermu. Epiderma ir ā das virsē jā, epiteliā lā kā rta. Tā sastā v no daudzkā rtaina plakanā epitē lija, kur š ū nas sakā rtotas cita virs citas noteiktā secī bā. Apakš ā ir vienkā rtains pamatslā nis (stratum basale), no kura veidojas augstā k guloš ā s epidermas kā rtas. Paš ā virspusē ir raga slā nis (stratum corneum), kas sastā v no nedzī vā m, pilnī gi pā rragotā m š ū nā m, kas kā elastī ga, necaurlaidī ga plē ve klā j ķ ermeņ a virsmu. Š ī slā ņ a galvenā sastā vdaļ a ir keratī ns – izturī gs, neš ķ ī stoš s proteī ns. Keratī ns ietilpst arī epidermas derivā tu – matu un nagu sastā vā. Infekcija skar epidermas nedzī vo raga slā ni (stratum corneum) un matu kutikulu. Parasti tā s ir vieglas, tikai kosmē tiskas nozī mes infekcijas. Klī niski tā s izpauž as kā hipopigmentē ti vai hiperpigmentē ti ā das plankumi. Raksturī gi ir tas, ka nenovē ro apkā rtē jo audu reakciju. Š ī s slimī bas ir viegli diagnosticē jamas un ā rstē jamas. Kā piemē ru var minē t daudzkrā saino ē di Pityriasis versicolor, ko ierosina raugveidī gā sē ne Pityrosporum orbiculare. Uz ķ ermeņ a parā dā s dzelteni-brū ni neregulā ri, saplū stoš i plankumi, kas zvī ņ ojas. Diagnostika – mikroskopija, terapija – lokā la (joda tinktū ra u. c. ).
|
|||
|