Patoloģija

Sē nes. Sē ņ u ierosinā tā s patoloģ ijas

Sē nes apzī mē gan ar grieķ u, gan latiņ u izcelsmes nosaukumiem – Fungi (gr. ), Mycetes, Mycota (lat. ).

Zinā tni par sē nē m sauc par mikoloģ iju. Sē nes ir dabā ļ oti plaš i izplatī ta mikroorganismu grupa, kas apdzī vo daudzas ekoloģ iskā s niš as. Vairums no sē nē m ir saprofī ti. Ir zinā mi aptuveni 150. 000 sē ņ u sugu. Ap 400 no tā m piemī t patogē nas ī paš ī bas. Tomē r cilvē ka patoloģ ijā nozī mī go sē ņ u sugu skaits ir daudz mazā ks un nepā rsniedz daž us desmitus.

Sē nes ir eikarioti, kas nesen izdalī ti atseviš ķ ā valstī Fungi.

Sē nē m ir ī sts kodols (viens vai vairā ki) ar kodolapvalku (galvenā eikariotu pazī me), tā m ir Goldž i aparā ts, ribosomas, mitohondriji, endoplazmā tiskais tī kls un citas eikariotu š ū nas struktū ras. Š ū nu aptver membrā na, kuras sastā vā ietilpst glikoproteī ni, lipī di un ergosterols. Kā zinā ms, zī dī tā ju š ū nu galvenais sterols ir holesterols. Uz š o fundamentā lo atš ķ irī bu balstā s modernā s pretsē ņ u terapijas meklē jumi. Virs membrā nas novietota plā na rigī da š ū nas siena, kuras galvenais komponents ir hitī ns (N-saturoš s polisaharī ds). Daž ā m sē nē m var bū t polisaharī du kapsulas, piem., Cryptococcus neoformans. Sē nes nesatur hlorofilu. Tā s ir heterotrofas.

Pē c formas izš ķ ir 2 veidu sē nes:

1) pavedienveida jeb micelā rā s jeb pelē juma sē nes, kas sastā v no tieviem, gariem, zarotiem pavedieniem – hifā m. Hifas ir vienš ū nu vai daudzš ū nu. Savijuš os hifu masu sauc par micē liju.

2) apaļ ā s jeb raugu sē nes, kas ir vienš ū nu organismi 3-5-7 mm lielas.

Atseviš ķ as sē nes ir dimorfas - tā tad sastopamas gan apaļ u š ū nu, gan pavedienu veidā, piemē ram, histoplazmas. Dimorfā s sē nes raksturojas ar izteiktu patogenitā ti.

Patoloģ ija

Ir sekojoš as sē ņ u izraisī tas patoloģ ijas:

mikotoksikozes
mikogē nā alerģ ija
mikozes (patogē no sē ņ u infekcijas)
oportū niskā s mikozes (nosacī ti patogē no sē ņ u infekcijas)

12 3 4 5 Следующая ⇒