at-, iz-, ie-, ap-, pie-, sa-. 3. Saliec pieturzīmes!Arī teikuma beigās! (12 p.)

at-, iz-, ie-, ap-, pie-, sa-

Baltu tautas senatnē ap dzī voja ne tikai paš reizē jo Eiropu no Urā liem lī dz Atlantijas okeā nam un Vidusjū ras baseinu, bet arī plaš as teritorijas uz austrumiem no tā. Tā s bija attī stī juš as varenu civilizā ciju. Baltu tautas senatnē bija sasnieguš as ā rkā rtī gi augstu kultū ras pakā pi. Lai pie minam vien daudzveidī go rakstī bu: mezgli, cilpas, burti, ķ ī ļ raksts, hieroglifi un daž ā di simboli. Balti dzī voja pē c Dieva un dabas likumiem un bija iz veidojuš i taisnī gu sociā lo iekā rtu. Uz stā joties ledus laikmetam, baltu priekš teč i bija spiesti doties uz dienvidiem, bet, tam beidzoties, viņ u pē cteč i pamazā m at griezā s senč u zemē, un no š ī brī ž a mē s viņ us dē vē jam par baltiem.

3. Saliec pieturzī mes! Arī teikuma beigā s! (12 p. )

1. Kā da izskatī jā s Rī ga pirms simt, divsimt, piecsimt, gadiem?

2. Kā ģ ē rbā s, kā strā dā ja, un kā atpū tā s pilsē tas iedzī votā ji?

3. Daudz kas ir zudis pagā jī bā un paliks nekad neuzminama mī kla, tomē r par spī ti nebeidzamiem kariem un ugunsnelaimē m lī dz mū su dienā m ir saglabā jies visnotaļ daudz dokumentu aprakstu, un gleznu.

4. Senā s grafikas visbiež ā k attē lo pilsē tas panorā mu, torņ us, baznī cas, ē kas, kuģ us, vai batā liju ainas, kamē r visai maz vē rī bas atvē lē ts vienkā rš ā rī dzinieka iemū ž inā š anai.

5. 19gadsimta vidū, Rī gā dzī voja vā cu mā kslinieks, kuram tieš i rī dzinieks bija darbu galvenā persona, bet pilsē tas skati derē ja par fonu, uz kura risinā jā s darbī ba.

6. Teodors Heinrihs Rikmanis ir atstā jis spilgtu un emocionā lu savu laikabiedru, daž ā du tautī bu rī dzinieku tē lu.

7. Rutas Lapiņ as grā matā ,, Senā Rī ga” grafikā s par T. H. Rikmaņ a darbiem sacī ts: “Tajos jū tams patiess demokrā tisms, saikne ar apkā rtē jo vidi, tuvī ba tautas kultū rai. ”.

8. Ja lī dz š im ž anriskie momenti Rī gas skatos kalpoja galvenokā rt par ainavu atdzī vinoš u elementu, tad T. H. Rikmaņ a darbos tie ir dominē još i.

9. T. H. Rikmanis parā da ne vien daž ā du sociā lo slā ņ u pā rstā vjus, bet arī daž ā dus Rī gā dzī vojoš o tautī bu nacionā los tipus.

10. T. H. Rikmanis atainojis arī rī dzinieku svē tkus – umurkumuru un zā ļ u dienu.

11. T. H. Rikmanis mā cī jies Pē terburgas un Minhenes mā kslas akadē mijā s, tač u š ī s augstā s skolas nav pabeidzis un 1831gadā atgriezies Rī gā, kur strā dā jis par zī mē š anas skolotā ju.

12. Liela daļ ā T. H. Rikmaņ a darbu atrodas Rī gas Vē stures un kuģ niecī bas muzejā, cita - Otrā pasaules kara laikā pazudusi Vā cijā.

⇐ Предыдущая 1 2 345 6 7 8 9 10 Следующая ⇒