Хелпикс

Главная

Контакты

Случайная статья





9. klases nobeiguma pārbaudes darbs latviešu valodā„Es nāku no savas tautas”



  9. klases nobeiguma pā rbaudes darbs latvieš u valodā „Es nā ku no savas tautas”

 

Vā rds, uzvā rds Artis Pogodajevs

Datums 24. 11. 2020

1. Izlasi tekstu un atrodi pareizo atbildi! (7 p. )

Livonijas un Krievzemes hronikā par Latvijas teritorijā iebraukuš ajiem krievu tirgotā jiem ziņ as ir atrodamas jau 12. – 13. gs., bet pirmā plaš ā krievu zemnieku migrā cija notika 16. gs. otrajā pusē. Kopš 17. gs. vidus uz Latgali un Kurzemes hercogisti sā ka pā rcelties arī vecticī bnieki. Migrā cija ievē rojami pieauga 18. – 19. gs., jo Latvija tika pievienota Krievijai un š is fakts veicinā ja Baltijas guberņ u ā tru ekonomisko attī stī bu. 19. gs. Latvijā dzī vojoš o krievu vidū 70% pareizticī go vī rieš u prata lasī t un rakstī t, vecticī bnieku vidū š is skaits bija mazā ks – tikai 25%, tač u tikai 5% krievu spē ja lasī t un rakstī t citā s valodā s, savā grā matā „Krievi Latvijā ” raksta V. Volkovs. Pirmā pasaules kara laikā liela daļ a Latvijas krievu emigrē ja, tač u arī pē c neatkarī bas proklamē š anas krievu ī patsvars Latvijā bija ievē rojams (1925. g. – 12, 6%). Š ajā laikā Rī ga ir viens no emigrā cijas centriem, tā pē c Latvijas Republikas Saeimā lī dzā s latvieš u un vā cu valodai varē ja uzstā ties arī krieviski. Krievu un krievvalodī go iedzī votā ju skaits strauji pieauga laikā, kad Latvija bija iekļ auta PSRS sastā vā. Krievu valoda ieguva nozī mī gu, pat vadoš u lomu daudzā s dzī ves jomā. Interesanti, ka 1987. gadā Latvijas PSR tikai 12, 6% teā tra izrā ž u notika krievu valodā. 2000. gadā Latvijā notika tautas skaitī š ana. Tā s gaitā ir noskaidrots, ka krievu valoda ir dzimtā 80, 4 % Daugavpils, 58, 5% Rē zeknes, 55, 1% Rī gas, 43, 4% Liepā jas, 42, 3% Jelgavas un 41, 8% Ventspils iedzī votā ju. Š ie dati ļ auj apgalvot, ka krievvalodī gie Latvijā ir procentuā li viena no lielā kajā m lingvistiskajā m minoritā tē m Eiropā.

(Pē c interneta materiā liem. )

1. Migrā cija uz Latviju ievē rojami pieauga 18. – 19. gs.,

 A tā pē c ka krievu tirgotā jiem pieauga preč u apgrozī jums.

B tā dē ļ ka visi vē lē jā s dzī vot Eiropā.

C jo Latvija tika pievienota Krievijai un tas veicinā ja Baltijas ekonomisko attī stī bu.

D jo tas veicinā ja Baltijas guberņ u ekonomisko attī stī bu.

2. V. Volkovs grā matā „Krievi Latvijā ” raksta, ka 19. gs. Latvijā dzī vojoš o krievu vidū

 A lielā kā daļ a pareizticī go vī rieš u un vecticī bnieku prata lasī t un rakstī t.

B 70% pareizticī go vī rieš u prata lasī t un rakstī t.

C daudzi pareizticī gie prata lasī t un rakstī t ne tikai dzimtajā, bet arī citā s valodā s.

D 17% pareizticī go prata lasī t un rakstī t.

3. Pirmā pasaules kara laikā daudzi krievi emigrē ja, bet pē c neatkarī bas proklamē š anas Latvijas Saeimā varē ja uzstā ties

A latvieš i un baltvā cieš i.

B tikai latvieš u valodā.

C latvieš u un vā cu valodā.

D latvieš u, vā cu un krievu valodā.

4. Kad Latvija tika iekļ auta PSRS sastā vā,

A krievu un krievvalodī go skaits ievē rojami pieauga.

B krievu skaits nemainī jā s.

 C krievi kļ uva par krievvalodī gajiem, jo mā jā s visi lietoja krievu valodu.

D krievvalodī gajiem un krievu valodai bija vadoš a loma daudzā s dzī ves jomā s. ((arī skaits piauga))

5. 1987. gadā Latvijā krievu valodā notika

A krievu valodā notika daudz teā tra izrā ž u.

B tikai 12, 6% teā tra izrā ž u.

C krievu valodā notika maz teā tra izrā ž u.

D tikai 20, 6% teā tra izrā ž u.

6. 2000. gada tautas skaitī š anā tika noskaidrots, ka visvairā k krievvalodī go dzī vo

 A Ventspilī.

B Rī gā.

C Daugavpilī.

D Rē zeknē.

7. Tas ļ auj secinā t, ka krievvalodī gie paš aik

A procentuā li lielā kā lingvistiskā minoritā te Eiropā.

B lielā kā nacionā lā minoritā te Eiropā.

C vislielā kā tautī ba Eiropā.

D lielā kā lingvistiskā minoritā te.

2. Ieraksti iederī gu priedē kli! (6 punkti)



  

© helpiks.su При использовании или копировании материалов прямая ссылка на сайт обязательна.