Главная Контакты Случайная статья Автоматизация Антропология Археология Архитектура Биология Ботаника Бухгалтерия Военная наука Генетика География Геология Демография Деревообработка Журналистика Зоология Изобретательство Информатика Искусство История Кинематография Компьютеризация Косметика Кулинария Культура Лексикология Лингвистика Литература Логика Маркетинг Математика Материаловедение Медицина Менеджмент Металлургия Метрология Механика Музыка Науковедение Образование Охрана Труда Педагогика Полиграфия Политология Право Предпринимательство Приборостроение Программирование Производство Промышленность Психология Радиосвязь Религия Риторика Социология Спорт Стандартизация Статистика Строительство Технологии Торговля Транспорт Фармакология Физика Физиология Философия Финансы Химия Хозяйство Черчение Экология Экономика Электроника Электротехника Энергетика
	Citas raksturojošās īpašības ⇐ ПредыдущаяСтр 14 из 14 Citas raksturojošās īpašības
15. Dzīvnieku pielietojums	Izmanto galvenokārt piena ražošanai un unikālā zilā apmatojuma krāsa piesaista lauku tūristu uzmanību.
16.Populācijas turēšanas apstākļi	Stacionārs, kūts turēšanas ilgums gadā 7 mēneši
17. Ēdināšanas tips	Vasaras periodā - ganību zāle; ziemas periodā - siens, skābsiens, skābbarība, koncentrāti.
18. Šķirnei raksturīgās iezīmes 18.1 Rezistence 18.2. Adaptēšanās spēja	Nav konstatēti saslimšanas gadījumi ar leikozi. Ir piemērojušās pieticīgajai barības bāzei, ko nodrošina piejūras smilšainās augsnes.

4.3.tabula. Latvijā audzējamo govju ražības raksturojums 2002.gadā, pēc pārraudzības datiem, slēgtās laktācijas [1]

Ganāmpulkos ar nedaudzām govīm varētu cerēt iegūt govju lielāku individuālo ražību, jo nedaudziem dzīvniekiem ir vieglāk sagādāt atbilstošu ēdināšanu un turēšanu.

       Tomēr zilo govju gadījumā jārēķinās ar to, ka daudzos gadījumos īpašnieki ir vecāki cilvēki, kas nespēj sagādāt pietiekoši daudz un labas kvalitātes rupjo barību. Ierobežotā rocība limitē arī spēkbarības nodrošinājumu.

4.4.tabula. Latvijas zilās un Latvijas brūnās šķirņu govju produktivitāte

(pēc pārraudzības datiem)

Paskaidrojumi: Šķ - šķirne; n - kontrolēto govju skaits; Izsl - govju vidējais izslaukums laktācijā, kg; t% - piena tauku saturs, %; p% - proteīna saturs pienā, %; t+p - piena tauku un proteīna summa, kg; EKP - uz enerģiju koriģētā piena daudzums laktācijā, kg.

4.2. attēls. Somatisko šūnu skaita analīze Latvijas zilo govju pienā dažādos republikas rajonos

Audzēšanas darbā līdz šim nav bijusi koordinēta rīcība populācijas mērogā. Šaurā izlases loka dēļ līdz šim nav varēts izlasīt vaisliniekus, nerunājot par to novērtējumu pēc pēctečiem, vai modernāku ciltsvērtēšanas metožu pielietošanu (selekcijas indeksi, BLUP). Tā ir būtiskākā problēma populācijas tālākajā pastāvēšanā.

4.5. Populācijas ģenealoģiskās struktūras raksturojums

Latvijas zilās šķirnes populācijas ģenealoģisko struktūru veido tās audzēšanā lietotie vaislas buļļi ar viņu ģenealoģiskajām grupām. Diemžēl populācijas struktūras elementu skaits ir ļoti mazs. Līnijas vai radniecīgās grupas veido Gaujars Lietuvietis 85002 ar saviem 4 dēliem (Vilni 85249, Aizupu 85253, Citronu 85256 un Jumi 85369) un Zilais Valmierietis 85006 ar dēlu Bufalo Užavieti 85005. Buļļi ir radniecīgi ne tikai no tēvu puses, bet arī no māšu puses. Triju buļļu māte ir Sandras Vilgutes govs 139.Ciprese, ar dēliem Bufalo, Aizupu (1998) un Citronu (1999). Pa vienam dēlam ir Annas Vilmanes 132.Gaujai : Gaujars (1996), Sandras Vilgutes govij 248. Bontijai: Vilnis (1998) un Visvalda Šteinberga 317. Jūrai : Jumis (1999).

Apdraudētības nozīmē Latvijas zilās šķirnes govju populācija ir kritiskā stāvoklī tādēļ, ka pārraudzīto govju skaits ir visai neliels, tikai ap 150-180 govis pārraudzībā un apsēklošanas sistēmā lietoto vaislinieku skaits ir tika 7 vaislinieki (4.5.tab.), no kuriem Bufalo-Užavietis savā līnijā ir viens pats, bet pārējie 5 buļļi pieder pie Gaujara Lietuvieša līnijas (Gaujars ar dēlu – Aizupu un mazdēliem Teni un Vīnetu).

Ja efektīvās populācijas lielumu vēl nesen aprēķinājām no 53 govīm (govju skaits 2002.g. pārraudzībā) un 6 buļļiem, tad efektīvā populācija bija ap 22 (Ne=21.6), kas norāda uz homozigotācijas augstu iespējamību.

Šādos apstākļos nepieciešams ienest populācijā “svešas asinis” un rūpīgi plānot atlasi, lai pārojumu rezultātā iegūto pēcteču ciltsrakstos iespējami attālinātu kopēju priekšteču parādīšanos. Šo atlases kontroli var veikt katrs zilās govs audzētājs pats. Tikai viņam ir jāzina savas govs ciltsraksti vismaz trijās priekšteču paaudzēs.

4.5.tabula. Latvijas zilās šķirnes populācijas struktūras galvenie elementi

Tad, skatoties uz piedāvāto zilo buļļu ciltsrakstiem jāskatās vai plānojamā pēcteča ciltsrakstu II un III paaudzē neparādīsies kāds kopējs priekštecis ciltsrakstu abās pusēs (mātes un tēva pusē), kas norādītu uz iespējamo inbrīdingu, ko nevajadzētu pieļaut.

4.6. tabula. Zilo govju grupējums pēc tēva ciltsgrāmatas numura(2002.g. dati)

Paskaidrojumi: M.sk. – meitu skaits; Nez.t. – tēvs nav zināms

       Ar inbrīdingu saprotam kopēja priekšteča klātbūtni ciltsrakstu abās pusēs, proti, ciltsrakstu mātes un tēva pusē, kādā no paaudzēm, skaitot līdz priekšteču 5. paaudzei. Ja kopējais priekštecis ir 6. un tālākajās paaudzēs, tad uzskata, ka tā nav radniecīga pārošana. Pamats tādam uzskatam ir priekšstats par varbūtību plānojamam pēctecim saņemt vienādas cilmes gēnus no kopējā priekšteča pa abiem gēnu nodošanas ceļiem (tēva un mātes). Bīstamība te ir tā, ka, ja no mātes un tēva puses saņem vienādas cilmes gēnu un tas gēns ir ar nepilnībām, tad šīs nepilnības izpaudīsies kā nevēlama pazīme (pazemināts izslaukums, sliktāka dzīvotspēja, kāda no iedzimtām kroplībām u.c.). Jo tālākā priekšteču paaudzē ir šis kopējais priekštecis, jo mazāka ir varbūtība saņemt šo nevēlamo gēnu. Šo apsvērumu dēļ cenšas izvairīties no inbrīdinga, īpaši, no cieša vai tuva inbrīdinga, kad kopējais priekštecis ir ļoti tuvās paaudzēs.

       Savukārt jāatzīmē, ka attālu inbrīdingu uz izcilākajiem vaisliniekiem mēdzam lietot apzināti, lai saglabātu populācijā izcila priekšteča vēlamos gēnus. Tas ir līnijaudzēšanas pamatprincips, kad cenšas panākt iespējami augstāku radniecības pakāpi ar izcilo priekšteci un tajā pat laikā iespējami samazināt inbrīdinga pieaugumu.

4.6. Inbrīdinga novēršanas pasākumi

Buļļu sastāva spektra paplašināšana

Tā kā audzēšanas mērķis ir saglabāt vienīgo vēl līdz šim saglabājušos Latvijas vietējo govju populācijas atzaru – Latvijas zilās govis, tad populācijas tālākai atjaunošanai, kā pamatmetodi jāturpina lietottīraudzēšanu. Tīraudzēšana būs tas audzēšanas līdzeklis, ar ko iespējams savākt un saglabāt Zilo govju genofondu un nodrošināt tā dabisku attīstību, apvienot populācijas saglabāšanas un izkopšanas intereses.

Rēķinoties ar populācijas nelielo apjomu un visai nedaudzo vaislinieku lietošanu līdzšinējā mākslīgās apsēklošanas praksē, atlases darba atvieglošanai jārealizē līnijaudzēšanas principi.Vērienīgas selekcijas apstākļos, kur mākslīgā apsēklošana (MA) ir galvenais tehnoloģiskais un organizatoriskais faktors, līnijaudzēšanas principu piemērošana var būt traucējošs apstāklis, tomēr Latvijas zilās mūsdienu audzēšanas situācijā, dažādu ciltsdarba organizāciju ekonomisko interešu konflikta apstākļos, līnijaudzēšana būs drošs līdzeklis apvienības atlases darbā.

Ganāmpulkos, kur tas iespējams, noderīga būs ģimeņu audzēšanas prakse, īpaši, šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecībās. Sakarā ar zilo govju ganāmpulku nelielo apjomu, atsevišķos gadījumos šāda ģimene aptvers vairākus ganāmpulkus. Viens no plašākas ģimenes piemēriem ir Astrīdas Rubežnieces izaudzētā govs Gaujas ģimene, Liepājas rajona Kalvenē. Gaujas ģimene jau sen ir pārsniegusi Rubežnieces kundzes ganāmpulka ietvarus un Gaujas meitas un mazmeitas ir sastopamas ne tikai Kurzemē, bet arī citos novados.

Ģimenei, tās pārstāvju kvalitātei īpašu uzmanību veltam izraugoties vaislas buļļus. Ja ģimenes pārstāves ir ražīgas un spēj ilgstoši ražot ganāmpulkā, tad ir pamats sagaidīt, ka arī vaisliniekam, kas cēlies no šādas ģimenes būs ražīgas un ilgmūžīgas meitas.

Īpašos gadījumos, kad nav iespējams izvairīties no ļoti tuva inbrīdinga (I-II, II-I, II-II, I-III, III-I) vai tuva inbrīdinga (II-III, III-II, III-III) pieļaujama šķirni uzlabojošā krustošanavai „asiņu pieliešana”, izmantojot t.s. “kompozitos” vaisliniekus, ar tai sekojošu atkrustošanu un „audzēšanu sevī”.

Kā uzlabotājšķirnes lietojam Latvijas brūno un Holšteinas šķirnes, kur katrā konkrētā gadījumā izvēlas atbilstošus, vispusīgi novērtētus vaislas dzīvniekus. Šo šķirņu saderībai ar Latvijas zilo ir pieejami dati par krustojumiem, kas jau izdarīti Latvijas zilo govju populācijā.

4.7.tabula. Govs Gaujas ģimene. Audzētāja Astrīda Rubežniece, Kalvenē

Ieteikumi dažādu eksotisku šķirņu izmantošanai, kā, piemēram, ieteikumi lietot Beļģijas zilās (specializēti gaļas lopi), Stepju pelēkās (izteikti neizkopti, lēnaudzīgi, primitīvi darba lopi) u.c., nav uzskatāmi par piemērotiem. Mūsu izvēlēto uzlabotājšķirņu ģenētiskā mainība un potenciāls ir pietiekoši, lai nodrošinātu selekcijas uzdevumus, ko nepieciešams realizēt Latvijas zilās šķirnes populācijā.

Jau attiecībā uz Holšteinas šķirnes izmantošanu jārēķinās ar nepieciešamību veikt rūpīgu skrīningu vairāku zināmu nevēlamu gēnu, kā BLAD, DUMPS u.c. kontrolē. Ar Beļģijas zilās šķirnes starpniecību varētu sagaidīt salnās krāsas gēna (R alēle) introdukciju populācijā, kuram ir pleotropa ietekme uz auglību un kas, domājams, ir galvenais determinants pazīstamajai Balto telīšu slimībai.

Kompozito jaunbuļļu veidošana. Šīs atlases stratēģijas elementa galvenā sastāvdaļa ir buļļu izlase ar tādu aprēķinu, lai sēklošanas sistēmā iekļaujamie buļļi iespējami mazāk būtu radniecīgi ar sēklojamām govīm un atlases veikšanai, pāru izvēles manevram, selekcionāra rīcībā būtu pietiekoši liels cilmes ziņā dažādu buļļu skaits. Tas ļautu brīvi kombinēt atlasāmos vecākus, mērķtiecīgi plānot populācijā govju individuālo atlasi.

Kompozito jaunbuļļu iegūšanai varam iedomāties sekojošas kombinācijas (4.8.tab.). Tādā veidā varētu iegūt 24 dažādus jaunbuļļus (4.8.tab.), kuri pārstāvētu 18 grupas un kurus tālāk pakļaut kompleksai pārbaudei pēc augšanas īpašībām, atražošanas rādītājiem un ciltsvērtības.

4.8.tabula. Pārbaudei iegūstamo jaunbuļļu plāns

Paskaidrojumi: atlases grupas ZiBr datu pierakstā Bufalo izmantošanas gadījumā „2 (1)” nozīmē, no Citrona iegūti 2 jaunbuļļi un šai grupai dots 1. numurs (1. no 18).

ZiBr grupa.Kā buļļutēvus šajā grupā izmanto Citronu, Aizupu un Jumi. Buļļu mātes izlasa labas Latvijas brūnās šķirnes govis (pasūtījuma sēklojumi). Iegūtos, atbilstošos jaunbuļļus plāno lietot govīm, kuras nav, attiecīgi, Aizupja, Citrona vai Jumja meitas.

ZiHo grupa. Kā buļļu tēvus šajā grupā izmanto Bufalo, Aizupu un Jumi. Buļļu mātes ir atbilstošas Holšteinas melnraibās govis (pasūtījuma sēklojumi). Jaunbuļļus plāno lietot uz govīm, kas nav attiecīgo buļļu meitas.

BrZi grupa. Iegūt vismaz pa vienam jaunbullim no buļļu mātēm, kuru tēvi ir Bufalo, Citrons, Gaujars,Vilnis, Aizups un Jumis, bet tēvs izcils Latvijas brūnās vaislinieks (apvienības pasūtījuma sēklojumi).

HoZi grupa. Analogi, kā BrZi grupā, iegūt vismaz pa vienam jaunbullim no Latvijas zilajām govīm, kuru tēvi ir Bufalo, Gaujars, Citrons, Vilnis, Aizups un Jumis, bet tēvs izcils Holšteinas vaislinieks (apvienības pasūtījuma sēklojumi).

Iegūtie „kompozitie” jaunbuļļi būs F1 īpatņi, no kuriem veiksmīgākos pārojumus paredzam izmantot jauno vaislinieku līniju formēšanai. Pārējos gadījumos aprobežosimies tikai ar vienas paaudzes iegūšanu, lai tālāk pakļautu atkrustošanai (BC – back cross) ar zilās šķirnes īpatņiem, kā tas parādīts ar sievišķajiem īpatņiem (4.9.tab).

Buļļu pārbaude

Jaunbuļļu pārbaude. Ar jaunbuļļu pārbaudi saprotam jaunbuļļu fenotipiskas novērtēšanas pasākumus izaudzēšanas fāzē: apmatojuma krāsas vērtējumu, pašu dzīvmasas vērtējumu augšanas gaitā (līdz 12 mēnešu vecumam), galveno ķermeņa izmēru iegūšanu un analīzi, spermas kvalitātes vērtējumu (uzsākot spermas ieguvi jaunbullim sasniedzot 12 mēnešu vecumu) u.c. Jaunbullim plānojam iegūt 1000 devas un pēc tam bulli izvērtēt gaļā, noskaidrojot liemeņa kvalitātes raksturojumus. Iegūtos vērtēšanas rezultātus izmantosim radniecīgo grupu skaita un sastāva tālākam plānojumam.

Sakarā ar populācijas nelielo apjomu, nav iespējams pielietot tradicionālo “jaunbuļļu agrīno pārbaudi” pēc pēctečiem.

Vaislinieku ciltsvērtēšana. Buļļu ciltsvērtēšanu paredzam veikt pēc Latvijas govkopībā lietojamās BLUP “ dzīvnieka modeļa” metodikas, ko realizē LDC [3]. Datus ciltsvērtēšanai iegūst no pārraudzības. Perspektīvā ir paredzēta pāreja uz kontroles dienas modeļa izmantošanu.

4.7. Latvijas zilās šķirnes populācijas konsolidēšanas pasākumi

Šķirnes genoma restaurācija

       Kompozito buļļu veidošana un izmantošana ir īslaicīgs pagaidu pasākums, ko izraisījusi nepieciešamība novērst sagaidāmās inbrīdinga depresijas izpausmes populācijā.

Lai pēc kompozīto buļļu pielietojuma vienas pēcteču paaudzes iegūšanai, atjaunotu Latvijas zilās genofondu, ceļā uz šķirnes populācijas konsolidāciju būs jārealizē uz laiku iegūto kompozito dzīvnieku pēcteču tālāku atkrustošana (4.9.tab.) ar Latvijas zilās asinis vairāk saturošiem īpatņiem. Vienlaikus būs jākontrolē saimnieciski derīgo īpašību attīstība, tendences un dinamika.

Tālāk ir parādīti izstrādātie kritēriji Latvijas zilās šķirnes ģenētisko resursu ganāmpulkā iekļaujamo dzīvnieku izlasei. Aprēķinu pamātā ir likta vajadzība uzturēt dzīvu dzīvnieku populāciju ar efektīvo lielumu Ne=100, kas būtu divas reizes lielāka par galēji kritisko robežu Ne=50. Būtu vēlams, lai uz šīs kategorijas iegūšanu veidotos konkurss. Tas radītu iespēju kontrolēt un kāpināt gēnu rezerves ganāmpulka dzīvnieku kvalitāti un virzīt tīršķirnes Latvijas zilās izveidošanu un konsolidēšanu.

4.9. tabula. Kompozito dzīvnieku atkrustošanas shēma   

Paaudze	Atlases shēma
	Citrons x Br                                                          ZZ      bb
BC1	ZZ x ♀ZB (1)  ♂ZB(1)                                            100% LZ 50% LZ
BC2	ZZ x♀ ZB (1)                                        100% LZ 75% LZ
BC3	ZZ x♀ ZB (1)                                    100%LZ 87.5% LZ
inter se	94% LZ x ♀ ZB(1) (94% LZ)

4.8. Saglabājamo dzīvnieku kategorija un to izlases kritēriji

Latvijas zilās šķirnes govju ģenētisko resursu izlases nosacījumi:

1. Latvijas zilās šķirnes govju gēnu rezerves ganāmpulka formēšanu un uzturēšanu organizē Biedrība Šķirnes saglabāšanas apvienība “Zilā govs”. No ģenētiskajiem resursiem atbilstošajiem dzīvniekiem gēnu rezerves ganāmpulkā iekļauj šķirnes dzīvnieka raksturojumam vispilnīgāk atbilstošos līdz 30 buļļus un 150 govis (Ne=100).

2. Gēnu rezerves dzīvniekus pēc konkursa principa izvērtē un izlasa Apvienības ciltslietu zootehniķe, vadoties pēc tālāk uzskaitītajiem kritērijiem:

3. Apmatojuma krāsas. Apmatojuma krāsai jābūt vienlaidus sirmi zilai līdz izteikti zilai . Pieļaujama gaišāka galvas, galvas sejas un deniņu daļas apmatojuma krāsa. Deguna spogulis pelēks līdz melnam. Balti ragi ar tumšiem līdz melniem ragu galiem. Ragi vainaga veidā izliekti uz priekšu;

4. Dzīvnieku izcelšanās. Šai ziņā tiek prasīts lai tie būtu cēlušies no LZ šķirnes mātēm un tiem būtu zināma izcelšanās vismaz divās priekšteču paaudzēs. Priekšroka dodama dzīvniekiem, kuriem ir augstāks LZ asinības % rādītājs;

5. Pakļautības piena pārraudzībai. Kā ģenētisko resursu tā arī gēnu rezerves dzīvniekus par tādiem var atzīt tikai tad, ja tie atrodas piena pārraudzības ganāmpulkā, ir pakļauti individuālajai ražības kontrolei un zootehniskajai uzskaitei;

6. Atražošanas nosacījumiem. Dzīvnieka izmantošanai jābūt orientētai uz Latvijas zilās šķirnes govju populācijas atražošanu, t.i. atbilstošas ir tās govis un teles, kuras apsēklotas ar Latvijas zilās šķirnes audzēšanas programmā plānotajiem, atlases plānā norādītajiem, buļļiem (arī apvienības noteiktajiem buļļiem kompozito buļļu veidošanai);

7. Dzīvmasas standartiem. Dzīvniekiem jāatbilst šķirnei noteiktajām dzīvmasas standarta prasībām visos vecuma posmos (3.piel.);

8. Ražības rādītājiem. Visās kontrolētajās ražības pazīmēs dzīvnieka produktivitātei jābūt virs populācijas vidējā rādītāja;

9. Ganāmpulka lieluma un rakstura. Pretendenti var atrasties jebkurā reģistrētā ganāmpulkā, neatkarīgi no tā lieluma, atrašanās vietas vai piederības. Atbalstāma ir gēnu rezerves dzīvnieku izlase no lielākiem tikai Latvijas zilās šķirnes dzīvniekus audzējošiem ganāmpulkiem, kuros iespējams izsekot govju ģimenēm un tās raksturojošiem pozitīviem parametriem.

4.9. Audzēšanas programmas realizācijas uzdevumi

Govju pārraudzība un dzīvnieku ciltsvērtēšana

       Govju pārraudzību veicam saskaņā LR Zemkopības ministrijas instrukciju „Par govju pārraudzības darba veikšanu Latvijas Republikā” [2] un tās vēlākiem papildinājumiem. Obligāts priekšnoteikums ieskaitīšanai saglabājamo dzīvnieku kategorijā ir dzīvnieka pakļautība individuālās piena ražības kontrolei (pārraudzībai).

       Ciltsvērtēšanu kā govīm, tā vaislas buļļiem veicam saskaņā ar Republikā spēkā esošajiem noteikumiem [3] un tālākajā darbā izmantosim piena šķirņu govju ciltsvērtēšanas metodiku uzlabojumus, kādus pielietos LDC. Apvienības uzdevums ir rūpēties par pārraudzības un zootehniskās uzskaites datu precīzu un savlaicīgu sagatavošanu un ciltsvērtēšanas datu efektīvu izmantošanu selekcijā.

Šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības (AS) ir būtisks organizatorisks elements apvienības darbā, jo šādas saimniecības statusa iegūšana ir saistīta attiecīgo nosacījumu [4] izpildi, kas, savukārt, mobilizē saimniekošanas un ganāmpulka audzēšanas jautājumu sakārtošanu.

AS veidojamas katrā audzēšanas novadā (Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē), jo visos novados audzē Latvijas zilās govis. AS galvenais uzdevums ir atražot un realizēt augstas kvalitātes Latvijas zilās šķirnes vaislas dzīvniekus. Īpaši svarīga ir šo saimniecību loma vaislinieku atražošanā. Tāpēc katrā audzētavā jāveido buļļu māšu ģimenes, kas būtu svarīgs apstāklis sekmīgai vaislinieku izlasei.

Katrā novadā jau ir stabilas zilo govju audzēšanas kandidātu saimniecības, kā Jāņa Ratnieka ganāmpulks, Astrīdas Rubežnieces ganāmpulks, “Ģiborti” (Guntis un Andris Reihi), “Mežgrīvas” (S.Vilgute) Kurzemē, ”JaunĶūģi” (J.Ciekurznis), “Bārdiņas” (I. Koļjučenko), “Grāveri” (S. Bodniece), “Bajāri” (G. Jansons) Vidzemē, “Krūzes” (O. Simnoviča) Latgalē u.c. Atsevišķās saimniecībās ir izveidotas plašas un daudzu paaužu garas govju ģimenes. Ilze Koļjučenko ir izveidojusi plašu 71. Lunas ģimeni (4.piel.), kurā varam iegūt sākotnēju informāciju par zilā apmatojuma iedzimšanu. No 71.Lunas iegūtā meita 9164.Lielupe (4.piel) atrodas un laktē “Bajāros”, Ligatnē, Gunta Jansona ganāmpulkā, kur tai ir 3 meitas: Lora, Lauce un Lāse.

Apvienība “Zilā govs” rosina Latvijas zilās šķirnes buļļu un govju ierakstīšanu Valsts ciltsgrāmatā. Saskaņā ar Valsts ciltsgrāmatas kārtošanas noteikumiem [4] ciltsgrāmata ir Latvijas valsts īpašums un tās kārtošanu finansē valsts. Apvienības uzdevums ir noteikt kādus Latvijas zilās šķirnes dzīvniekus var ierakstīt ciltsgrāmatas A. (galvenā) un B. (papildus) daļās un organizēt atbilstošo dzīvnieku pieteikšanu ierakstīšanai un ierakstīt dzīvniekus ciltsgrāmatā.

       Ciltsgrāmatā ierakstāmi visi vaislinieki (pirms uzsāk lietošanu mākslīgajā apsēklošanā, vai dabiskajā lecināšanā), buļļu mātes un to kandidātes un ciltsvērtīgākās govju mātes.

       Ciltsgrāmatas reģistru uztur elektroniskā formā, obligāti dublējot, lai nodrošinātos pret stihisku nelaimju izraisītu informācijas pazušanu. Ierakstīšanas kārtību nosaka noteikumi [5].

       Pie aktuālākajām problēmām, kurās jāveic Latvijas zilo govju zinātniskā pētniecība jānorāda nepieciešamība noskaidrot zilā gēna iedzimšanas likumsakarības, zilo govju populācijas raksturojumus un mūsu zilo dzīvnieku saderība ar citām zilas apmatojuma krāsas šķirnēm. Īpaša vērība veltāma moderno biotehnololoģisko metožu pielietojumam zilo govju ģenētisko un genomisko parametru novērtēšanai u.c.

Jāveic introdukcijas izmēģinājumi ar šķirnēm, kuru apmatojuma krāsa ir līdzīga Latvijas zilās apmatojuma krāsai. Pie šādām šķirnēm jāmin Lietuvas gaiši pelēkā, Beļģijas zilā u.c.

Jāturpina N-EURO-CAD projektā aizsāktie mikrosatelītu pētījumi, kā arī citu metožu pielietojumi Latvijas zilās šķirnes ģenētiskās līdzības noskaidrošanai (ģenētiskās distances) ar citām apmatojuma krāsas ziņā līdzīgām šķirnēm.

Nepieciešams noskaidrot dažu monogēnu (BLAD, DUMPS u.c.) mutāciju esamību populācijā. Jārūpējas par skrīninga sistēmas iedibināšanu.

       Īpašu interesi var izraisīt jautājums par saimnieciski svarīgāko pazīmju QTL esamību Latvijas zilās šķirnes dzīvnieku genomā.

Zilā apmatojuma iedzimšanas izpētē pielietojamas somatoskopiskas, ģenealoģiskas un ģenētiskas (populāciju ģenētikas un molekulārās ģenētikas) izpētes metodes. Noskaidrojama ir zilā apmatojuma krāsas sakarība ar saimnieciski nozīmīgām pazīmēm, slimību rezistenci, ilgmūžību un adaptācijas spējām. Izvērtējama zilā gēna, kā ģenētiskā marķiera iespējas.

5. Latvijas baltā

5.1. Latvijas baltās šķirnes cūku populācijas raksturojums

Ģenētisko resursu saglabāšanas nacionālajā programmā ir iekļauta arī Latvijas baltā (LB) cūku šķirne. Iemesli kādēļ Latvijas baltās šķirnes cūkas būtu saglabājamas ir sekojoši:

1. Šīs šķirnes cūkas izceļas ar stipru kaulu uzbūvi un ir piemērotas mūsu republikas apstākļiem, dažādām tās zonām un produkcijas veidiem;

2. Dzīvniekiem ir augsta rezistence pret dažādiem slimību izraisītājiem un tām ir laba izturība mainīgos vides apstākļos;

3. Sivēnmātēm ir labas reprodukcijas spējas un teicamas mātes īpašības. Dažādās audzēšanas programmās tās var būt labi piemērotas māšu līniju veidošanai;

4. No Latvijas baltās šķirnes cūkām iegūtajai cūkgaļai ir patērētāju prasībām atbilstošas sensorās īpašības.

Pasaulē un arī Latvijā cūku selekcijas mērķis ir līdzīgs – veidot ātraudzīgus dzīvniekus ar lielu liesās gaļas daudzumu, plānu izlīdzinātu zemādas taukaudu slāni un iegūt cūkgaļu ar labām garšas īpašībām. Šādas selekcijas rezultātā šķirne sāk zaudēt atšķirību, dzīvnieku kaulu uzbūve, sevišķi kāju izturība pavājinās, vitalitāte pazeminās. Selekcijā liekot uzsvaru uz liesās gaļas palielināšanu liemenī, vienlaicīgi samazinās gaļas ekstraktvielas, kas piedod gaļai pievilcīgu smaržu un teicamas garšas īpašības.

Latvijas baltās šķirnes cūku gaļa vienmēr tiek augsti novērtēta, pateicoties labajai garšai. Patērētāji nākotnē būs vēl kaprīzāki un tieši produkta garša un nekaitīgums veselībai būs noteicošais gaļas tirdzniecībā. Nākotnē Latvijas baltās šķirnes cūkas būs tā gēnu bāze, pie kuras varēs vērsties lai mainītu vienu vai otru dzīvnieku pazīmi arī izkopto šķirņu cūkām. Mēs šajā pētījumā izvirzījām mērķi noskaidrot Latvijas balto cūku šķirnes saglabāšanas iespējas, tās tālākas izmantošanas izredzes un attīstību nākotnē.  

Latvijas baltās šķirnes cūku ģenētiskās identitātes uzturēšanai saglabājamas šķirnes tipiskās īpašības: balta ādas krāsa, nelielas stāvas nedaudz uz sāniem vērstas ausis, stipra kaulu uzbūve, liela dzīvmasa, augsta stresrezistence, vitalitāte, labas “mātes” īpašības, augsts pienīgums, zema agresivitāte, augsta auglība, labas sivēnu saglabāšanas spējas, augsta barības konversija un teicamas gaļas sensorās īpašības.

Vaislas jauncūkas izlasāmas no tīršķirnes Latvijas baltās vecākiem ar selekcijas indeksu 105 un augstāk. Mātes vidējai auglībai vēlams būt virs populācijas vidējā līmeņa ar pozitīvu subindeksu. Lai novērstu nevēlamu īpašību izplatību populācijā, vaislai izlasītajiem sivēniem jābūt:

• veseliem, labi attīstītiem;
• pupu skaits ne mazāks par 14;
• bez krātera veida pupiem;
• bez iežmaugas aiz lāpstiņām;
• pareizi veidotām, stiprām kājām.

Vaislai cūciņas izlasa no sava ganāmpulka ražīgākām sivēnmātēm. Pamata sivēnmāšu brāķēšanas apjoms gadā 20 – 30%. Pie minētā brāķēšanas līmeņa gadā nepieciešams izlasīt no 100 sivēnmāšu ganāmpulka 48 cūciņas vaislai. Pie nosacījuma, ka sivēnmāšu ganāmpulku nepaplašina, gadā vidēji no 100 sivēnmātēm 30 izbrāķē un 30 jaunās, vaislai izaudzētās cūciņas apaugļo un iekļauj ganāmpulkā. Izlasāmo dzīvnieku skaits veidojas no 50% cūciņām ko izbrāķē pēc testēšanas rezultātiem (tas ir 15) un 10% cūciņas nevarēs apaugļot (tas ir 3). 30 + 15 + 3 = 48 cūciņas vaislai.

Ja strādā ar mazāku ganāmpulku, proporcionāli mazāks būs vajadzīgs vaislas cūciņu skaits. Izlases intensitāte var būt augstāka, bet ne zem minētajiem lielumiem.

Lai izlasītu 48 vaislas sivēnus ir nepieciešamas 10 produktīvas sivēnmātes, no kurām gadā atšķirs 4 – 5 sivēnus vaislai. Vaislas cūciņu pārbaude pēc paša produktivitātes (fenotipa) saimniecību apstākļos notiek līdzīgi kā pārējo šķirņu dzīvniekiem. No testētajām cūciņām sava ganāmpulka remontam izvēlas tās, kuras uzrādījušas šķirnei raksturīgo vai augstāku ātraudzību un zemāku speķa biezumu. Testēta jauncūku, kuiļu un sivēnmāšu ciltsvērtību nosaka pēc BLUP indeksa. Latvijas baltās tīršķirnes sivēnmātes ar zemu BLUP indeksu (104 un zemāku) iespējams lecināt (sēklot) ar citu šķirņu kuiļiem, nobarojamo sivēnu ieguvei.

Latvijas baltās šķirnes cūku ģenētisko resursu saglabāšanā un pilnveidošanā noteicām sekojošus uzdevumus

1. Noteikt LB cūku populācijas raksturojošo kvantitatīvo rādītāju dinamiku;
2. Raksturot LB šķirnes ģenealoģisko struktūru;
3. Noteikt LB sivēnmāšu produktivitāti, pazīmju pārmaiņu dinamiku un paaugstināšanas iespējas.
4. Analizēt vaislas jauncūku testēšanas rezultātus un ganāmpulka atražošanu.
5. Noteikt saimnieciski izdevīgāko ģenētisko resursu dzīvnieku izmantošanu.

2005. gadā LB šķirnes ģenētisko resursu atzinumi izsniegti par 592 cūkām, kuras atradās 10 dažādās saimniecībās. Ģenētisko resursu saglabāšanas atbalstam izlietoti 87,600 EURO. Vienas LB šķirnes cūkas saglabāšanai tika atvēlēti 148 EURO. Šogad, 2006. gada sākumā LB šķirnes populācijā bija 575 sivēnmātes un 17 vaislas kuiļi (5.1.tab.). Uz 2006. gada 1. septembri izsniegti atzinumi 532 LB šķirnes cūkām.

 Lielākais LB sivēnmāšu īpatsvars ir SIA AVOTI M cūku ganāmpulkā. Tās sastāda 52,2 % no sivēnmāšu kopskaita vai 43,8 % no populācijas. Saimniecība strādā pie visu nepieciešamo vaislas kuiļu atražošanas un ģenealoģisko līniju saglabāšanas. Sivēnmāšu un kuiļu skaits populācijā ir maz mainījies. 2006. gadā izsniegto LB šķirnes cūku atzinumu skaits gan samazinājies par 60 dzīvniekiem. Galvenais kritērijs, lai dzīvnieku atzītu par saglabājamo ģenētisko resursu, ir zināma izcelšanās četrās paaudzēs.

5.1. tabula. Latvijas baltās šķirnes sivēnmāšu skaits un izvietojums 2006.g. sākumā

LB šķirnes cūku saglabāšana saistāma ar 4-6 ģenealoģisko kuiļu līniju uzturēšanu. Populācijā saglabāti sešu ģenealoģisko līniju vaislinieki: Senča, Vibra, Bangaiņa, Sauļa, Cara, Kinga. Pirmās trīs līnijas ir saglabātas kopš LB cūku šķirnes apstiprināšanas laika. Plašākās ir Vibra , Bangaiņa un Sauļa līnijas. Ieviestā cūku mākslīgā apsēklošana ļauj realizēt kuiļu ģenealoģisko līniju rotāciju un tā var novērst tuvradniecību pirmajās 5-6 paaudzēs. Pastāv iespēja atjaunot vēl 2 kuiļu līnijas: Sēļa un Rolanda.

5.2. tabula. Kuiļu ģenealoģiskās līnijas

Sivēnmāšu ģenealoģisko ģimeņu ir daudz vairāk. Kā plašākās var atzīmēt Druvas, Ginas, Plūsmas, Agras, Metas, Miglas, Kosas, Balandas, Rukses un citas. Ģenealoģiskās ģimenes nozīme parādās, pētot dažādu pārojumu saderību. Tomēr, izmantojot ciltsvērtības noteikšanā BLUP metodi, pārojumu saderībai ir sekundāra nozīme.

SELEKS-C datorprogramma ļauj analizēt ģenealoģisko līniju apjomu, pēcnācēju produktivitāti un citus kritērijus.

       Ģenealoģisko līniju kuiļu meitu produktivitāte ir atšķirīga. Augsta auglība ir Cara un Sauļa meitām, attiecīgi 11.5 un 11.3 sivēni vidēji piedzimuši metienā. Cara meitas pašlaik audzē vienā saimniecībā - SIA Saktas. Ar nākošo gadu (2007.) Cara meitas sāks ražot SIA Avoti M. Ganāmpulkā. Vibra, Bangaiņa un Sauļa līniju meitas ražo visās uzrādītās LB šķirnes cūku audzētavās. Šo kuiļu meitu izplatība saistāma ar attiecīgo līniju vaislinieku izmantošanu mākslīgajā apsēklošanā. Bangaiņa līnijas kuiļu meitu auglība ir par 1.3 sivēniem zemāka kā Cara meitām.

5.3. tabula. Ģenealoģisko līniju kuiļu meitu produktivitāte

Izlasot cūciņas atražošanai būtu jāizvēlas no Sauļa un Cara līniju pēcnācējām. Tomēr skaitliski mazā populācijā tas ir grūti realizējams, jo ir tikai viena saimniecība, kura vienlaicīgi strādā ar 4 līniju vaisliniekiem un var izvēlēties atražošanai pēcnācējus no saderīgākiem pārojumiem. Cūku ciltsdarba centra mākslīgās apsēklošanas stacijā vienlaicīgi izmanto vienas līnijas vaislinieku, jo visu līniju kuiļu turēšana radītu stacijai lielus zaudējumus.

Analīzējot atsevišķu līniju kuiļu pēcnācēju ātraudzību, jāsecina, ka Cara un Sauļa meitas sasniedz 100 kg dzīvmasu attiecīgi par 1 un 6 dienām ātrāk kā Bangaiņa meitas. Tomēr Cara meitām zemādas taukaudu slānis ir par 1.1 mm biezāks kā Bangaiņa pēcnācējām. Kinga meitas atrodas SIA Druva ganāmpulkā un viņu ātraudzība ir zema.

       Sivēnmāšu skaits populācijā pa gadiem variē no 500 līdz 600 dzīvniekiem. Uz 2006. gada 1. septembri populācijā 35 % bija tīršķirnes Latvijas baltās, 24.5 % ar 87.5 % LB asinīm, 26.9 % ar 75 %, bet 13.6 % ar 62.5 % lielu LB asins daļu.

5.4.tabula. Ģenealoģisko līniju kuiļu meitu ātraudzība                                                                        

Sivēnmāšu vecuma struktūra uz 2006. gada 1. septembri bija sekojoša: (1) līdz 18 mēnešu vecumam 24.3 %; (2) no 19 līdz 24 mēnešu vecumam 33.0 %; (3) no 25 līdz 36 mēnešu vecumam 29.7 %; (4) no 37 līdz 48 mēnešu vecumam 11.0 % un (4) vecākas