|
||||||||
Latvijas brūnās šķirnes govju ģenētiskie resursi Latvijā3.2. Latvijas brūnās šķirnes govju ģenētiskie resursi Latvijā
LR Zemkopības ministrija 2004. gadā ar 4.marta rīkojumu Nr. 95 apstiprināja Latvijas brūnās šķirnes govju ciltsdarba programmu. Izstrādājot katras šķirnes dzīvnieku saglabāšanas programmu, tajā ir iekļauta sadaļa par pazīmēm, kuras jāņem vērā veicot dzīvnieku izlasi. Latvijas brūnās govju šķirnes raksturojošie rādītāji doti 3.3.tabulā.
3.3. tabula. Latvijas brūnās šķirnes govju raksturojums
Apjoms un izplatība | ||||||||
Atrašanās vieta | Latvijas rajonos: Kurzemē – 42% Vidzemē – 26% Latgalē – 32% | |||||||
Vietējais nosaukums Apzīmējums | Latvijas brūnā LB | |||||||
Latvijas brūnās šķirnes govju populācijas govju skaits: t.sk. dzīvnieku skaits atbilstoši saglabāšanas programmas nosacījumiem | 5 – 6 tūkstoši | |||||||
Izmantojamo vaislas buļļu skaits | ||||||||
Populācijas fenotipiskais raksturojums | ||||||||
Krāsa | Sarkanīgi brūna ar niansēm. Galva. kājas nedaudz tumšākas. Deguna spogulis tumši pelēks. | |||||||
Ragi | Nelieli. vainagveidīgi liekti. balti ar melniem galiem. | |||||||
Pieauguša dzīvnieka: krustu augstums (cm) buļļiem govīm dzīvmasa (kg) buļļiem govīm |
| |||||||
Ražība | Atkarībā no ēdināšanas apstākļiem vidējais izslaukums laktācijā no 3000 – 6000 kg sasniegta atsevišķu govju ražība 10 000 – 11 000 kg piena. tauku saturs 4.46%. olbaltuma saturs 3.31%. | |||||||
Citas raksturojošās īpašības | ||||||||
Dzīvnieku pielietojums | Izmanto galvenokārt piena un gaļas iegūšanai. | |||||||
Dzīvnieku izturība | 1. nav uzņēmīgas pret vielu maiņas slimībām pieticīgos vai trūcīgos ēdināšanas apstākļos. 2. būtiski neslimo ar kāju un nagu slimībām. 3. spēcīga dzīvotspēja nelabvēlīgos apstākļos. 4. labi pielāgojas atšķirīgiem klimatiskiem apstākļiem. kas atšķiras no vietējiem. Sevišķi izturīgas karstos klimatiskos apstākļos. | |||||||
Par katru govju šķirni, ko audzē Latvijā, ir uzkrāta informācija par izslaukumu un piena sastāvu, ko novērtē piena laboratorijā, kuras pakalpojumi ir atmaksāti no valsts. Tāpat ir uzkrāta neliela informācija par imūno ģenētisko raksturojumu. Šī informācija ir iegūta no dzīvnieku parauga, kas veidojies no vaislas buļļiem, buļļu mātēm, buļļu pārbaudes meitām, dzīvniekiem, kuru izcelšanās ir apšaubīta, kā arī dzīvniekiem, kas ir pārdoti un pircējs ir vēlējies iegūt izcelšanās apstiprinājumu. Analīzes veiktas a/s “Siguldas ciltsdarba un mākslīgās apsēklošanas stacijas ”Imūnģenētikas laboratorija”, kura pēdējos gados veic līdz 1200–1800 analīzēm gadā. Arī šo pakalpojumu atmaksā dzīvnieku turētāji.
LB šķirnes ciltsdarba programmā ir paredzēts, ka par šķirnes ģenētisko resursu dzīvnieku varēs atzīt govis, kurām izcelšanās
a) zināma vismaz trijās paaudzēs no tēva un mātes puses, pamatojoties uz izsniegtiem ciltsdokumentiem;
b) visi priekšteči ir tīršķirnes Latvijas brūnās šķirnes;
c) pieļaujama asins pieliešana no radnieciskajām šķirnēm (Dānijas sarkanās un Angelnas jeb Vācijas sarkanās šķirnes);
d) dzīvnieka izcelsmē ir vismaz 60% Latvijas brūnā šķirne.
Pēc Lauksaimniecības datu centra informācijas 2004., 2005.un 2006. pārraudzības gadā ir sekojošs Latvijas brūno govju skaits, kuras ir reģistrētas kā ģenētisko resursu govis (3.4.tab.).
|
© helpiks.su При использовании или копировании материалов прямая ссылка на сайт обязательна.
|
|