Latvijas zilā. Latvijas zilās šķirnes populācijas saglabāšanas mērķis un uzdevumi

4. Latvijas zilā

4.1. Latvijas zilās šķirnes populācijas saglabāšanas mērķis un uzdevumi

Saglabāšanas mērķis.Latvijas zilās šķirnes govju populācijas saglabāšanas mērķis ir iespējami pilnīgāk saglabāt Latvijā vēl sastopamo zilo govju genofondu, kā vērtīgu gēnu rezervi (izturība pret nelabvēlīgiem vides apstākļiem, leikozi u.c. slimību ierosinātājiem, mierīgs temperaments, labas adaptēšanās spējas, laba piena produktivitāte), Latvijā audzējamo govju populāciju izkopšanai.

Mērķa īstenošanai veicamie uzdevumi.Audzēšanas uzdevumus, to izpildes iespējamību secībā, varam grupēt kā: (1) pasākumus, kas novērtē tuvā inbrīdinga draudus populācijā, (2)pasākumus, kas ļautu atrast līdzekļus inbrīdinga draudu samazināšanai vai pilnīgai novēršanai, (3) pasākumus, kas palielinātu Latvijas zilās šķirnes gēnu biežumus populācijā, veicot atkrustošanu un pārejot uz konsolidēšanu šķirnes ietvaros (izkopjot tīršķirnē) un (4) pasākumus, kas apvienotu saglabāšanas un populācijas pilnveidošanas intereses, ja šāds kompromiss principā ir iespējams.

Uzdevumu risināšanas iespējas. Var šķist, ka pirmie divi uzdevumi ir it kā pretrunā ar saglabāšanas mērķi, jo ir orientēti uz svešu asiņu iepludināšanu populācijā. Tā ir piespiedu situācija, kad augstā radniecības pakāpe, kas izveidojusies populācijā var izpausties inbrīdinga depresijas dažādās formās, kā pazemināta dzīvotspēja, samazināta auglība un produktivitāte, līdz pat jaundzimušo kroplībām un paaugstinātai mirstībai.

Pēdējie divi uzdevumi attiecas uz “zilo gēnu” savākšanu, šo gēnu biežuma palielināšanu un ar tiem saistīto vēlamo gēnu izmantošanu perspektīvā.

Interesei par zilo apmatojuma krāsu ir noteikts pamats. Mēs redzam, ka tikai viens Latvijas vietējo govju zars – Latvijas zilās govis, ir saglabājušas savu patstāvību. Par šo iespēju saglabāties tām vispirms jāpateicas savdabīgajai zilajai apmatojuma krāsai. Kā ģenētisks marķieris zilā krāsa ir izvadījusi populāciju cauri gadsimtiem.

Latvijas zilo govju audzētājus, lielā mērā, var uzskatīt par kolekcionāriem vai tradīciju sargātājiem, kuriem ir svarīga tieši šo govju zilā apmatojuma krāsa. Gadījumā, ja audzētāja interešu priekšplānā būtu stāvējusi tikai govju augsta produktivitāte, tad zilās govs vietā jau sen būtu iegādātas Latvijas brūnās vai Holšteinas melnraibās govis, it īpaši šādu mazu ganāmpulka apstākļos.

Kurzemē, kur atrodas zilo govju vairākums, ganāmpulka vidējais lielums ir tikai 1.7 govis. Bez zilās apmatojuma krāsas, zināma loma ir arī zilo govju atzītajai pieticībai, izturībai pret nelabvēlīgiem apstākļiem un spējai ātri adaptēties mainīgos vides apstākļos.

Latvijas apstākļos zilo govju audzētāju intereses saskan ar valsts interesēm. Valsts interesēs ir saglabāt šo unikālo govju populāciju, kā gēnu rezervi turpmākam govju selekcijas darbam. Tādēļ sākot ar 1995.gadu, zilo govju audzētājiem, kuri saglabā savu zilo govi un atražo to kā Latvijas zilo (iegūst zilu pēcteci vai pēcteci no apvienības audzēšanas programmā paredzētajiem vaisliniekiem), gada nogalē valsts izmaksā naudas kompensāciju.

Lai cik nozīmīgas nebūtu iepriekš uzskaitītās zilo govju labās īpašības, tomēr govju laba piena ražība un iegūtā piena kvalitāte ir noteicošais apstāklis, kāpēc tur govi, bet ne kazu vai aitu. Līdz ar to varam atzīt, ka Latvijas zilo govju saglabāšana ir saskaņojama ar to izlasi pēc izslaukuma, piena proteīna un tauku satura, piena proteīna vēlamajām frakcijām, labām tesmeņa formām un piemērotības mehanizētai slaukšanai, atbilstības definitīvajai dzīvmasai, funkcionālās efektivitātes un regulāras auglības prasībām, spējas labi izmantot rupjo barību un sasniegt augstu mūža ražību. Pievēršama uzmanība pienīguma koeficienta lielumam, kam vajadzētu būt 900 – 1000 kg un vairāk.

Īpaša vērība veltāma izteiktāka vienlaidus zilā apmatojuma krāsas nostiprināšanai populācijā, atsakoties no salna (rūsgana), vai balta apmatojuma. Jārūpējas par priekšdaļā labi pieslēgtu vannas veida tesmeņu formēšanu. Piemaksa par saglabājamā dzīvnieka kategoriju nosakāma tikai labi izaudzētiem dzīvniekiem, kuri visos vecuma posmos iztur dzīvmasas standarta prasības.

⇐ Предыдущая 5 6 7 8 91011 12 13 14 Следующая ⇒