Pētījuma metodiskie principi

2. Pētījuma metodiskie principi

Materiāla izpētei bija nepieciešams novērtēt noteiktu pazīmju kopumu (katrai sugai nedaudz atšķirīgu) un iegūt pazīmju mērījumu skaitliskās vērtības. Patreizējais materiāli tehniskais nodrošinājums, pamatā dod iespēju strādāt ar tām pazīmēm, kuras mums ir pieejamas un vairākumā gadījumu tās ir produktivitātes lieluma rādītāji un neliels skaits produkcijas kvalitātes rādītāju, par kuriem iesūta datus Lauksaimniecības datu centram piena kvalitātes laboratorijas, saimniecībās strādājošie pārraugi un citi speciālisti.

Līdzšinējais zinātnisko pētījumu finansējums ir ļāvis veikt tikai neliela skaita padziļinātu kvalitātes rādītāju analīzi pienam, gaļai, medum. Pagaidām gan nav bijis iespējams zinātniski pamatot vietējās izcelsmes dzīvnieku iegūtās produkcijas kvalitātes pārākumu pār citām šķirnēm minerālvielu, aminoskābju, vitamīnu un citu bioloģiski aktīvo vielu sastāva ziņā, piesātināto un nepiesātināto taukskābju saturā, muskuļšķiedru šķērsgriezumā u.c. būtiskos rādītājos.

Līdzšinējo pētījumu sliktā tehnoloģiskā nodrošinājuma rezultātā Latvijā pastāvēja katastrofāli izteikta atpalicība no pārējo Eiropas Savienības valstu zinātniskajiem pētījumiem tādā vitāli svarīgā pētījumu virzienā, kāds ir molekulārās ģenētikas metožu pielietojums lopkopībā. Bija galēji nepieciešams aizsākt šādus pētījumus, lai ar DNS mikrosatelītu ģenētisko marķieru un atbilstošu ģenealoģisko datu krājumu palīdzību noskaidrotu nevēlamo gēnu klātbūtni mūsu mājdzīvnieku populācijās, iegūtu analīžu datus par vēlamo kvantitatīvo pazīmju lokusu (QTL) esamību mūsu populācijās. Ģenētisko resursu cūkām ļoti aktuāla ir stresa jutības uzraudzība ar MHS gēnu testu un citiem molekulāriem līdzekļiem. Ar imunoģenētiskām un DNS kontroles metodēm ir jānodrošina izcelšanās datu pareizības pārbaude MAS vaisliniekiem un iedzimto defektu skrīnings.

Tālākai izpētei bija pakļaujamas Latvijasmājdzīvnieku ģenētisko resursu izpētes projektā akceptētās 7 saglabājamo mājdzīvnieku populācijas, kur katrā no tām nepieciešams noskaidrot populācijas tālākai ilgtspējīgai saglabāšanai nepieciešamās efektīvās populācijas apjomu, sastāvu un struktūru. Jāiegūst objektīva informācija par saglabājamo populāciju dzīvnieku patieso ģenētisko vērtību un to perspektīvām turpmākajā selekcijas darbā.

Ģenētiskajiem resursiem izraudzītajiem dzīvniekiem izveidojama darba datu bāze, kurā uzkrājami jau līdzšinējā darba gaitā analizēto pazīmju dati. Jānoskaidro kāda vēl būtiska informācija jāiegūst, lai iespējami pilnvērtīgi varētu veikt minēto populāciju ģenealoģisko analīzi un kvantitatīvi ģenētisko analīzi (šķirņu struktūras elementi, radniecības un inbrīdinga raksturojumi, atsevišķu radniecīgo grupu līniju un ģimeņu droši ciltsraksti) uz ko varētu tālāk balstīt kvantitatīvo pazīmju lokusu (QTL) pētījumus ekonomiski svarīgākajās pazīmēs.

Uz DNS analīzi balstītiem pētījumiem katrā no 7 populācijām plānojām iegūt 10 - 15 asins paraugus, lai no tiem ekstraģētu DNS un tā iegūtu materiālu tālākiem pētījumiem, kur analizētu mikrosatelītu, SNP u.c. molekulāros marķierus, veiktu populāciju populāciju-ģenētisko analīzi (heterozigotātes un homozigotācijas pakāpes novērtējumi), iegūtu populāciju radniecības, ģenētisko distanču raksturojumus. Šī darba rezultātā izveidojama pētāmo populāciju DNS kolekcija analīzēm un ilgstošākai uzglabāšanai.

⇐ Предыдущая 1 2 345 6 7 8 9 10 Следующая ⇒