Darba lapa « Katyń » (darbs uz atzīmi , atsūtīt līdz 14.02.2121.)

Darba lapa « Katyń » (darbs uz atzī mi, atsū tī t lī dz 14. 02. 2121. )

Analizē Otrā pasaules kara ietekmi uz Polijas iedzī votā ju dzī vē m argumentē tā pā rspriedumā! Izklā sti savu viedokli, pamatojumam izmanto tematam atbilstoš us vē stures faktus un jē dzienus, video « Katyń » un izdari patstā vī gus secinā jumus!

Katiņ as slaktiņ š, zinā ms arī kā Katiņ as mež a slaktiņ š (poļ u: zbrodnia katyń ska — 'Katiņ as noziegums'), bija poļ u iedzī votā ju masveida nā vessoda izpilde pē c Padomju varas iestā ž u rī kojuma 1940. gada 5. martā. ^[1] Aptuvenais upuru skaits bija 22 000, visbiež ā k tiek minē ts 21 768. ^[2] Upuri tika nogalinā ti Katiņ as mež ā, Kaļ iņ inas un Harkovas cietumos un citur. ^[3] Apmē ram 8000 no tiem bija poļ u virsnieki, kas tika saņ emti gū stā 1939. gadā PSRS iebrukuma Polijā laikā, pā rē jie bija poļ i, kas bija tikuš i arestē ti par " spiegoš anu, sabotā ž u vai bija ž andarmi, zemes ī paš nieki, fabriku ī paš nieki, advokā ti, mā cī tā ji un ierē dņ i". ^[2]

Tā kā Polijas karaklausī bas sistē ma noteica visiem neatbrī votajiem universitā š u absolventiem kļ ū t par rezerves virsniekiem^[4], Padomju spē kiem izdevā s sagustī t lielu daļ u Polijas inteliģ ences un ebreju, ukraiņ u, gruzī nu^[5] un baltkrievu inteliģ enci ar Polijas pavalstniecī bu.

Sā kotnē ji apzī mē jums " Katiņ as slaktiņ š " attiecā s uz Polijas militā ro virsnieku no Kozeļ skas karagū stekņ u nometnes iznī cinā š anu Katiņ as mež ā pie Katiņ as un Gņ ezdovas (aptuveni 19 km uz rietumiem no Smoļ enskas Krievijā ). Tagad to izmanto, lai apzī mē tu vienlaicī go karagū stekņ u iznī cinā š anu arī ģ eogrā fiski attā lajā Starobeļ skā un Ostaš kovā, ^[6] un politieslodzī to iznī cinā š anu Rietumbaltkrievijā un Rietumukrainā ^[7], kuri tika noš auti pē c Staļ ina rī kojuma Katiņ as mež ā, NKVD (krievu: Народный комиссариат внутренних дел) galvenajā mī tnē Smoļ enskā, Smoļ enskas lopkautuvē ^[1] un cietumos Kaļ iņ inā (Tverā ), Harkivā, Maskavā un citā s padomju pilsē tā s. ^[2]

Pē c iebrukuma 1941. gadā Nacistiskā Vā cija 1943. gadā paziņ oja par masu kapu atraš anu Katiņ as mež ā. Paziņ ojums noveda pie diplomā tisko attiecī bu pā rtraukš anas starp PSRS un Polijas trimdas valdī bu Londonā. PSRS turpinā ja noliegt iznī cinā š anu lī dz 1990. gadam, kad tā beidzot atzina NKVD veiktos noziegumus un sekojoš o noklusē š anu. ^[2]^[8] Krievijas valdī ba atzina padomju varas atbildī bu par slaktiņ iem, bet neatzina to par kara noziegumu vai genocī da aktu. Š is atzinums pieprasī tu joprojā m dzī vo nozieguma veiceju tiesā š anu, ko pieprasī ja Polijas valdī ba. ^[2]^[9] Turklā t Krievijas valdī ba neatzī st upurus par Staļ ina represiju upuriem, kas neļ auj tos formā li reabilitē t.

Katiņ as slaktiņ š ir viens no lielā kiem noziegumiem un azvainojumiem poļ u vē sturē, kuru poļ u iedzī votā ji atceras lī dz mū sdienam. Par Katiņ u bija izfilmē tas daudzas dokumentā las un vē sturiskas filmas, kā arī izdarī tas nemaz izmeklē š anas no poļ u, vā cu un krievu zinā tniekiem, pē tniekiem. Pat š odien nav zinā ms cik konkrē ti poļ u iznicinā ta ne tikai Katiņ as mež ā, bet vispā r II Pasaules karā, jo daudz miesu un dikumentu nav saglā bajusies. Mē ģ inā sim saprast un argumentē t...

Domā ju, ka sā ksim no II Pasules kara sā kuma, kad 1939. gadā 23. augustā Nacistiska Vā cija un PSRS pā rrakstī ja Molotova-Ribentropa pā ktu par neuzbrukš anu, bet nevisi zina, kā š ajā dokumentā bija saplā noti sadalī ta Polijas teritorijā, tā un notika, kad 1939, gadā 1. septembrī Vā cija uzbruka Polijai un aizņ ema Polijas rietumu daļ u. Pē c divam nedē ļ ā m 17. septembrī no austrumu puses Polijā s teritorijā iebruka Padamju Savienī ba, kura atņ ema no poļ iem kā du daļ u. Poļ u iedzī votā ji bija okupē ti no abā m pusē m, bet cī nī jas no pē dē ja, veidot pretoš anas kustī bas utt. Viņ i gribē ja, lai Polija kļ ū tu neatkarī ga un paradī tos uz kā rtes, tā dē ļ poļ i izveidoja slē pē no Armiju Krajowu. Diemž el Polijas armija nebija gatava karam un nebija mobilizē te, tā pē c nesa lielus zaudē jumus kara sā kuma. Bija zinā ms, ka Hitlers ienī dī ja un pazemī nā ja poļ us, č igā nus un ebrejus, un vispā r gribē ja visus iznicinā t, lai palī ktu tikai tī ra rasa – vā cieš i. Bet tagad sī kā k par Katiņ as noziegumu. Logī ski var pateikt, ka š ā massveida noš ā uš ā na bija saplā nota, bet lī dz 1990. gadiem ī sta informā cija tika slē gta. No 1939. gada poļ us un principa citus tautī bas karavī rus oficē rus un parastus darbniekus, kuriem vajadzē ja iet frontē, tika izvesti uz koncentracijas nometnem, cietumiem un mī tnem Krievijā. Maz kam izdevas noglā bties no smaga likteņ a, ta un neatgriež oties dzimtenē pie ģ imenem. Protā ms, ka daļ u cilvē ku pē c tam atbrī voja, bet tā daļ ā bija tik maza, ka nebija salī dzinama ar nomirto no bā da, slī mī bam vai nā vessoda cilvē kiem. Kuri tomē r atgriezī jas kļ ū va par invalī diem vai saslī moja. Katiņ as karagū stekņ us aivezī ja mē ž os, kur tika noš ā uti, nomesti bedrē un ierauti vairā ku metru dziļ uma. Runā jot par ieslodzī tu karavī ru ģ ī menem var pateikt, ka dzī ve bija grū ta. Regulā ri sievietem ar bē rniem vajag bija izdzī vot pa nē dē ļ am bez ē diena, dzē riena un slē pties no NKVD un vā cieš iem, jo jē bkura laikā viņ us varē ja ā rē stē t par mū ļ ķ ī gu iemeslu dē ļ.

⇐ Предыдущая 9 10 11 12 13 14 15 16 1718